Kā apgalvots „Eolikas” slavenajā grāvējā: kamielis, arī tīģeris un zilonis - tas neesot it nekas, salīdzinot ar visbriesmīgāko kukaini – vienu necilu odiņu. Izrādās tieši otrādi - dzēlējodi, arī citi dzēlējkukaiņi un asinssūcēji, ievada cilvēka organismā svešas olbaltumvielas, līdz ar to uzlabo mūsu imūnsistēmu! Arī bites dzēliens ir ārstniecisks. Savukārt, ja Homo sapiens vidū ar augstāko IQ jeb intelekta koeficientu var lepoties šahists Garijs Kasparovs, uzņēmējs Bils Geitss vai režisors Kventīns Tarantino, tad lidojošo dzēlēju vidū līderi ir irši, kas papīru esot izdomājušas vēl pirms cilvēka!

Par aizraujošo kukaiņu pasauli, arī to, kā šobrīd klājas Latvijas Entomologu biedrības „Gada kukainim 2019” - malārijas odam (Anopheles maculipennis) un „Gada bezmugurkaulniekam” – mārīšzirneklim (Eresus sandaliatus) „Nākotnes pieturā” liecināja to pētnieks, savulaik LU Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs – asociētais  profesors Dr.biol. Voldemārs Spuņģis. Par to, ka profesors Spuņģis ir visai liels minidzīvnieku (īpaši odu un ērču) draugs liecina ieraksti viņa FB kontā: Piemēram, tiek izsludināta ģitāras pavadījuma muzikālā interpretācija malārijas oda nāvei. Šeit pat varam arī uzzināt par īpašo jauno eksemplāru - ornamentēto pļavērci, arī to, kā uzbūvēt ideālu „Kukaiņu māju”. Bet, ja zinātniskāk, tad Voldemāra Spuņģa pētījumu virzieni ir: Bezmugurkaulnieku sabiedrību ekoloģija zemajos purvos, kāpās un virsājos; Bezmugurkaulnieku sabiedrības atmirušajā koksnē; Īpaši aizsargājamo sugu ekoloģija un monitorings.