Jau gandrīz pusgadu visas cilvēces uzmanības centrā ir šī lieluma ziņā mazā, nanometros, kas ir metra miljardā daļiņa, mērāmā, taču ārkārtīgi bīstamā parādība – koronavīruss. Veiksmes ķīla cīņā ar to ir ne tikai tas, cik cītīgi mazgājam rokas, bet arī gudras valstu valdības, kas uzklausa savus gudros epidemiologus. Tomēr ar vislielākajām cerībām raugāmies uz mūsu gaišajiem un izcilajiem prātiem - zinātniekiem, kas šobrīd mēģina atšifrēt jaunā vīrusa dabu - tā genomu, struktūru un mainību; radīt zāles un vakcīnu.

Vairāk nekā 100 zinātnieku komandas visā pasaulē uzsākušas darbu pie vakcīnas izstrādes un to vidū ir arī mūsējie - sadarbībā ar Šveices kolēģiem Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. BMC ir Latvijā vadošā pētniecības iestāde molekulārās bioloģijas, biomedicīnas un biotehnoloģijas jomā, tajā tiek veikti gan fundamentālie, gan lietišķie pētījumi molekulārajā mikrobioloģijā, vakcīnu izstrādē, šūnu bioloģijā, genomikā un proteomikā, vēža bioloģijā, imunoloģijā, struktūrbioloģijā un citos virzienos.

„Nākotnes pieturas” viesis Jānis Kloviņš  ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, LU Molekulārās bioloģijas profesors un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs.  Viņš dibinājis Latvijas Genoma centru, vadījis iedzīvotāju genoma datubāzes izveidi, realizējis daudzus ģenētisko faktoru pētniecības projektus un ir vairāk kā 70 starptautiski citējamu publikāciju autors.

Lai uzkrātu būtisku informāciju un analizētu paraugus,  šobrīd BMC zinātnieki strādā pie arī Covid-19 pacientu datubāzes, turklāt ar saviem aktuālajiem pētījumiem un atklājumiem papildina pasaules starptautisko datubāzi „Gisaid”.