Daba iedvesmo zinātni: Austrālijas un Namībijas tuksnešos dzīvojošās ķirzakas un vaboles ir lielisks paraugs zinātniekiem, kas darbojas ar ūdens ieguves un savākšanas sistēmām sausajos zemeslodes reģionos. Tauriņu, putnu un vaboļu spārnu krāsaino zaigojumu rada nanostruktūras spējas atstarot dažādu garumu gaismas viļņus, kas kalpo par jaunu tehnoloģiju radīšanu tekstilindustrijā, kosmētikā un hologrammu ražošanā. Izstrādājot lidmašīnas spārnu dizainu, noder kuprainā vaļa spuru izaugumi, bet koferzivis noder kā teicamas aerodinamikas paraugs autoražotājiem. Āfrikā, Zimbabves galvaspilsētā Hararē varam aplūkot iepirkšanās un ofisu centra ēku, kurā arhitekti kopējuši termītu mājokļos izmantotās idejas sistēmas mitruma, temperatūras un gaisa apmaiņas regulēšanai.

Zinātņu nozare, kas pēta dabā pastāvošos mehānismus, realizētos procesus un struktūras un imitē tos, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus cilvēku problēmām, ir biomīmikrija. Termins biomīmikrija ir samērā jauns - parādījies 1982. gadā un radies no grieķu valodas vārdiem bios (dzīve) un mimesis (imitēt).

Viena no pētniecēm, kas Latvijā darbojas šajā jomā ir Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniece, Inženierzinātņu doktore Ruta Vanaga. Laikā, kad tuvojas ziema un sākam raizēties par arvien lielākiem mājokļu apkures rēķiniem, fascinējošas šķiet Rutas idejas par to, kā mājai, līdzīgi kā valim, uzaudzēt tauku kārtiņu, savukārt par to ,kā savākt un koncentrēt saules enerģiju, varam mācīties no ūdens dziļumos mītošajām jūraszvaigznēm.