Lai pienācīgi sagatavotos līgošanai, ikviena pienākums bija iebrist pļavā, lai nodrošinātos ar krāšņu vainagu galvā un  Jāņuzāļu pušķi vāzē. Veicot šo svarīgo rituālu, diez vai pievērsām uzmanību tam, kur to darām - Lakstaugu pioniersabiedrībā kaļķainā augsnē, kaļķainā smiltāju pļavā, sugām bagātā vilkakūlas pļavā smilšainā augsnē vai sugām bagātā atmatu pļavā, bet varbūt molīnijas pļavā uz kaļķainas, kūdrainas vai mālainas augsnes vai eitrofas lakstaugu audzē. Saulgrieži nosvinēti un Jāņuzāles novītušas, bet „Nākotnes pietura” kā vienmēr vērš skatu nākotnē: Visas vasaras garumā Vides risinājumu institūta vadībā norisinās sabiedriskā zinātnes kampaņa “Dzīvā augsne”, kuras mērķis ir iesaistīt skolēnus īstā pētniecības procesā un kurā augsnes un zālāju izpēti veiks skolas vecuma jaunieši. Viņu ievāktie dati un informācija sniegs būtisku atbalstu zinātniekiem Latvijas vērtīgo resursu – zālāju – izpētē.

Kampaņa “Dzīvā augsne” norisinās projekta “ES prioritāro zālāju apsaimniekošana un to dažādas izmantošanas veicināšana (GrassLIFE)” ietvaros. Katrs jaunais pētnieks „aprīkots” ar atbilstošu ekipējumu:  pētnieka rokasgrāmatu, video pamācībām  un nepieciešamajiem izpētes materiāliem - elektroniskajiem svariņiem un tējas maisiņiem, kas jāierok zemē. Latvijā strauji sarūk Eiropas Savienības  prioritāro zālāju, kas ir viens no vērtīgajiem Latvijas dabas resursiem, apjoms. Ja pirms 100 gadiem to bija apmēram 30% valsts teritorijas, tad intensīvas un neapdomīgas lauksaimniecības rezultātā to īpatsvars sarucis līdz 0.3%, turklāt tas turpina samazināties. Projekta  GrassLIFE laikā plānots uzlabot šo sarūkoša vai izzūdoša biotopu aizsardzības statusu Latvijā un padarīt efektīvāku to apsaimniekošanu. Tikko tā ietvaros aī tapusi recepšu grāmata PĻAVA, kas parādīs dabisko pļavu vēl pavisam neredzētā skatījumā.

"Nākotnes pieturas" viešņa, Vides risinājumu institūta pētniece, kampaņas „Dzīvā augsne” zinātniskā vadītāja Rūta Abaja  ir  bezmugurkaulnieku sugas un sauszemes biotopu eksperte. Viņa specializējas dabas, vides, ekoloģiskās un klimata problēmās, izpētē un risinājumos, darbojusies pētījumā par ārstniecības augu sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas dabiskajās pļavās. Savulaik Rūta bija viena no pārmērīgajai patēriņa kultūrai veltītā projekta WasteArt, kura ietvaros 17 mākslinieki no 9 valstīm veidoja mākslas darbus no atkritumiem, iniciatoriem. Savukārt savas mākslinieciskās ambīcijas viņa realizē, dziedot, spēlējot kokli un vijoli un muzicējot postfolkloras grupā “Daba San”.