Tautas ticējumi apgalvo, ka līdzeklis pret skauģiem un ļaunu aci esot no pīlādžu ogām savērtas, kaklā nēsājamas krelles; dzērveņu ogas stiprinot sirdi un atvēsinot drudzi; lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jānotiesā vismaz 12 dzērveņu ogu. Savukārt,  ja sapnī redz sapnī zemenes, radīšoties iespēja sasniegt nodomātos mērķus. Skaistuma speciālisti izmanto ogas dažādos skaistuma rituālos, dietologi atzīst augsto uzturvērtību, bet Latvijas zinātnieki apgalvo, ka ogās mīt mūžīgās jaunības un veselības noslēpums.

Jau trešo gadu LU norit aktīvi pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt jaunus augu valsts produktu izmantošanas risinājumus. Pētījumu objekts ir ogas – savvaļā augošas mellenes, brūklenes, purva dzērvenes un zilenes, kā arī kultivētās lielogu dzērvenes un krūmmellenes, no kuru pārstrādes blakusproduktiem iespējams iegūt vērtīgas ekstraktvielas. LU pētnieki pirmo reizi pasaules zinātnē parādījuši, ka ar augos atrodamām vielām – antocianidīniem – malvidīnu, delfinidīnu un cianidīnu var veicināt cilmes šūnu pārvēršanos cita tipa šūnās, piemēram, taukaudu, kaulu un skrimšļa šūnās. Šīm vielām piemīt antioksidantu, pretdiabēta un pretiekaisuma efekti, tās samazina aptaukošanos, uzlabo kaulu blīvumu, stimulē skrimšļa šūnu veidošanos.

Viens no projekta “Vaccinium ģints ogu pārstrāde: “zaļās” tehnoloģijas un inovatīvi, farmakoloģiski raksturoti produkti biofarmācijai” pētnieku grupas vadītājiem ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš. Profesors ir viens no vides zinātnes virziena iedibinātājiem Latvijas Universitātē, viņa zinātniski pētniecisko interešu lokā ir ūdens vides piesārņojums, vides analīzes metodes, klimata mainības ietekme uz ūdens vidi, ilgtspējīga attīstība. Māris Kļaviņš ir LZA īstenais loceklis, ap 25 izgudrojumu un patentu autors, tai skaitā savulaik apbalvots ar prēmiju par gada labāko Latvijas nacionālo izgudrojumu.