Ja mums visā visumā ir skaidrs, ka entomoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta kukaiņus, tad, izrādās, ka eksistē daudz izsmalcinātāks dalījums apakšnozarēs: Piemēram, koleopteroloģija pēta vaboles, lepidopteroloģija – skaistuļus tauriņus, melitoloģijas uzmanības centrā ir bites, mirmekoloģija interesējas par skudrām, odonatoloģija pievēršas spārēm, bet hemipteroloģija nodarbojas ar blaktīm. „Nākotes pietura” centīsies noskaidrot, kurš no šīs mazizmēra dzīvās radības eksemplāriem ir entomologa Kristapa Vilka favorīts. Iespējams, tā ir Latvijas Entomoloģijas biedrības par „Gada simbolu 2020” pasludinātā ziedmuša? (Starp citu, Latvijā sastopama 301 ziedmušu suga.) Savukārt Kristaps Vilks ir viens no vadošajiem Latvijas kukaiņu pētniekiem, LU Bioloģijas fakultātes pasniedzējs, bijušais Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs un ļoti iecienīts dabas un dzīvnieku vērošanas pārgājienu vadītājs.

Kristapa Vilka zinātnisko pētījumu uzmanības centrā ir Latvijas divspārņu un vaboļu fauna un ekoloģija, dabas aizsardzība un īpaši aizsargājamo kukaiņu sugu ekoloģija, bioindikācija un kukaiņu izmantošana vides kvalitātes novērtēšanā, kā arī Slīteres nacionālā parka kukaiņu sugu daudzveidība. Slīteres nacionālais parks dibināts 1923. gadā un pēc simtgadīgā Moricsalas dabas rezervāta ir otra vecākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā. Īpašu piekrišanu izpelnījušās Kristapa izlolotās leģendārās Slīteres kukaiņu naktis, kurās, ja veicas, var sastapt un iepazīt šos dažnedažādos lidojošos un rāpojošos galvenos varoņus: lielo krāšņvaboli, priežu dižkoksngrauzi, melno laupītājmušu, čemurziežu dižtauriņu, blāvo praulgrauzi, ošu pļavraibeni,  noskaidrot, kas tiem patīk un garšo un pat ieklausīties to muzicēšanā.