Kamēr aerodinamikas pētnieki aizvien cenšas atminēt mīklu - kā kamene spēj šķietami neiespējamo - pacelties spārnos un lidot, tikmēr tikpat neizskaidrojams fakts, ka LR2 jau daudzus gadus popularitātes zenītā ir grupas „Roja” hits „Kamenes deja”. Turpretī pasaules meistarīgākie vijolnieki un ģitāristi joprojām sacenšas Ginesa rekordu pārspēšanā - kuram izdosies ātrāk nospēlēt Rimska - Korsakova virtuozo skaņdarbu „Kamenes lidojums”. Savukārt Latvijas Entomoloģijas biedrība kameni atzinusi par savu šī gada simbolu un 2024. gada kukaini. Turklāt - nevis vienkārši kameni, bet Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauto un īpaši aizsargājamo lielacu kameni.

Pirmo reizi, kopš 1999. gada, kad tiek izvēlēts Gada kukainis, šis gods ticis bitei. Kamenēm pie mums Latvijā patīk, jo tās mīl teritorijas samērā vēsu klimatu un ziemu. Savas ligzdas kamenes pārsvarā veido uz zemes, ziemā izdzīvo tikai apaugļotās „karalienes”, kas maijā pamostas un dēj olas, bet  rudenī  „tēviņi”, „vecās karalienes” un „strādnieki” mirst. Latvijā sastopamas ap 300 bišu sugas, tikai viena no tām ir pieradinātā - medus bite, pārējās (tostarp lielacu kamene) ir savvaļas bites. Augu apputeksnēšanai ir ārkārtīgi svarīga loma dažādu ekosistēmu dzīvības procesu uzturēšanā, un bites kā apputeksnētāji ir ļoti nozīmīga kukaiņu grupa. Tomēr uztraukumu rada to populācijas pakāpeniska samazināšanās, ko ietekmē zemes izmantošanas intensifikācija un kukaiņiem piemēroto dzīvotņu un barošanās platību izzušana.

„Nākotnes pieturā” viesojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētais profesors, Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” vadošais pētnieks, Dr. agr. Jānis Gailis. Augu aizsardzības zinātniskais institūts jau vairākus gadus nodarbojas ar bišu monitoringu, pēta sugu daudzveidību, bites apdraudošu faktoru apzināšanu, metodikas izstrādi augu aizsardzības līdzekļu radīta riska novērtēšanai, ar botāniskā sastāva analīzi medusbites savāktos ziedputekšņos.

Sākotnēji Jāņa Gaiļa zinātnisko interešu lokā bijušas dažādas vaboles – pētīta gan to fauna un ekoloģija, gan studētas iespējas izmantot skrejvaboles kā integrētās augu aizsardzības indikatorus kviešu sējumos. Ja agrāk  skrejvabole ir tikusi pieskaitīta pie kaitēkļiem, tad pēdējā laikā Eiropā veiktie zinātniski pētījumi ir pierādījuši, ka skrejvaboles veic vairākas noderīgas funkcijas: ierobežo dažādas kultūraugiem kaitīgas kukaiņu un gliemežu sugas, kā arī apēd nezāļu sēklas.