Šoreiz „Nākotnes pieturas” iemesls ir sīks, bet ārkārtīgi bīstams vampīrs. Latviešiem ir ticējums, ka pret to var cīnīties, Lieldienās kārtīgi izšūpojoties. Iespējams, ka pie mums šis paņēmiens tiešām der. Tomēr, ja Latvijā sastopamas ap 30 šo vampīrisko kukaiņu – dzēlējodu sugas, tad pasaulē to skaits sasniedz 1600.

Daudzas sugas pārnēsā slimību ierosinātājus, izplatot tādas slimības kā malārija, dzeltenais drudzis, tropu drudzis, Rietumnīlas drudzis, filariāze,  hepatīts, encefalīts un citas  slimības. Līdz ar to dzēlējodus var uzskatīt par visbīstamākajiem dzīvniekiem pasaulē, kas ik gadu nogalina visvairāk cilvēku un dzīvnieku visā pasaulē. Izrādās, briesmas nedraud no paša kodiena, bet gan no parazītiem, kas atrodas uz oda dzeloņa un kas var nokļūt asinīs. Vieni no bīstamākajiem ir malārijas odi, kas pārnēsā malārijas plazmodijus un izraisa saslimšanu ar malāriju, no kuras mirst līdz 3 miljoniem cilvēku gadā. Augsts risks saslimt ar šo slimību ir tropu un subtropu reģionos, kur notiek strauja odu vairošanās un ir pielāgota vide malārijas izraisītāju plazmodiju izplatībai. Arī Latvijā reiz malārija bijusi aktuāla - 1950. gadu vidū un beigās. Tomēr līdz ar starptautisko ceļojumu pieaugumu, arī šai slimībai iespēja ceļot pāri robežām. Savu lomu spēlē arī klimata pārmaiņas un globālā sasilšana, līdz ar to pesimistiskākās prognozes pieļauj, ka dažu nākamo desmitgažu laikā malārijas odiem varētu būt labvēlīgi apstākļi arī Ziemeļeiropā un citos pasaules reģionos. Rezistences veidošanās pret pašreiz lietotajām pretmalārijas zāļvielām rada nepieciešamību atrast jaunus ceļus, kā arī ierobežot tās izplatību.

„Nākotnes pieturā” viesojas zinātniece, kura meklē risinājumus cīņai ar šo bīstamo slimību, turklāt jau guvusi daudzsološus panākumus un pat izdarījusi pasaules līmeņa atklājumus. Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece, Ph.D. Elīna Līdumniece par darbu “Malārijas enzīmu inhibitoru izveide” nesen saņēmusi  Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību  un Solomona Hillera – izcila ķīmiķa un Latvijas Organiskās sintēzes institūta dibinātāja, balvu. Enzīma inhibitors ir substrātam līdzīga molekula, kas saistās pie enzīmiem, tos bloķējot vai samazinot  to aktivitāti.  Elīnas pētījumiem ir liels potenciāls un nākotnē varētu kļūt par pamatu jaunu efektīvu pretmalārijas medikamentu izstrādē, un tas tapis  sadarbībā ar biomedicīnas pētījumu centru - Frensisa Krika institūtu Londonā. Jaunā zinātniece stažējusies arī Kopenhāgenas Universitātē, ir līdzautore diviem starptautiskiem patentiem, viņas zinātnisko pētījumu rezultāti publicēti augsta līmeņa starptautiskos žurnālos.