Šoreiz „Nākotnes pieturā” pievērsīsimies vienai no senākajām zinātnēm, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un tās posmus, atklāj, apraksta un noskaidro kopsakarības no vissenākās pagātnes līdz pat mūsdienām – vēsturei.

Pirmās vēstures grāmatas Senajā Grieķijā esot sarakstītas jau vairāk nekā pirms 2,5 gadu tūkstošiem. Kaut gan mēdz teikt, ka vēstures fakti esot bezkaislīgi, tomēr realitāte ir cita - visai bieži redzam, ka vēsturi var sagrozīt, pārrakstīt, revidēt, rediģēt, interpretēt, traktēt un pat falsificēt. Kopš mūsu dzīvē ienācis internets, izrādās, ka vēsturi var ne tikai pārlūkot un skatīt, bet arī dzēst. Par „vēstures tēvu” tiek uzskatīts sengrieķu vēsturnieks Hērodots, kurš vēsturisko tēmu izpētei izmantojis sistemātiskas pētniecības metodi, vācot materiālus un tos kritiski apvienojot apjomīgā historiogrāfiskā darbā, kas sastāv no 9 sējumiem. „Nākotnes pieturas” viesa paveiktais ir Hērodota cienīgs, viņa pētnieciskais darbs apkopots grāmatās „Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji”, “Latvijas Tautsaimniecības vēsture”, “Deviņu vīru spēks”, “Latvijas vēstures svarīgāko jautājumu apskats”, „Kā neapmaldīties nākotnē, „Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji”, arī daudzās zinātniskās un populārzinātniskās publikācijās. Viņš ir Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Vērtības darbībā” vadītājs un kopš pagājušās vasaras arī okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas priekšsēdētājs. „Nākotnes pieturā” viesojās bijušais Vidzemes Augstskolas rektors, šobrīd Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks, Dr. hist. Gatis Krūmiņš.

Tikko Starptautiska zinātnieku grupa pabeigusi darbu pie vērienīga un unikāla projekta, kura zinātniskais vadītājs ir Gatis Krūmiņš, - vēsturiskā Baltijas valstu IKP (iekšzemes kopprodukta) analīzes un aprēķināšanas pēdējo 100 gadu laika posmā, sākot no 1920. gada. Iekšzemes kopprodukts ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā. Pētījums lauzis dažus iepriekš dominējušos priekšstatus, piemēram, to, ka ražošanas kritums mūsu valstī iesācies tikai pēc mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas, jo izrādās, ka tas noticis jau krietni agrāk. Drīzumā pētnieciskā projekta rezultāti tiks publiskoti un diskutēti Vidzemes Augstskolas starptautiskā zinātniskā konferencē, bet apkopotie dati par Baltijas valstu demogrāfiju un lauksaimniecību būs pieejami interaktīvā datu bāzē.

Jāpiebilst - pirms zinātnieka karjeras Gatis Krūmiņš, sekojot dinastijas tradīcijām, bijis mūziķis. Viņa tēvs ir leģendārais mūziķis, trompetists, komponists un izcilais aranžētājs Aivars Krūmiņš, bet vectētiņš bijis kordiriģents.