Mūsu valsts dzimšanas dienas mēnesī der atcerēties tās labās lietas, kas mūsu mazo Latviju dara lielu pasaules acīs: pagājušā gadsimta  trīsdesmitajos gados pie mums radīts pasaulē pirmais miniatūrais fotoaparāts "Minox"; sešdesmitajos gados tieši latvietis pielika roku pie pasaulē pirmā trīsdimensiju hologrammas attēla tapšanas; tiek apgalvots, ka Latvija ir arī pirmā valsts pasaulē, kas izveidojusi demokrātiskiem principiem atbilstošu un brīvprātīgi lejuplādējamu aplikāciju „Apturi Covid”! Varbūt tas daudziem būs pārsteigums, bet Latvija ir arī tā valsts, kur citviet skaistuma nolūkos audzētā krūmcidonija selekcijas rezultātā kļuva par augļu kultūru. Pat vēl vairāk- varam būt lepni, ka šobrīd mēs esam pasaules līderi Krūmcidoniju kultūrā - gan selekcijā un zinātniskajā izpētē, gan pārstrādē un realizācijā.

Oktobrī tika paziņoti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2020” laureāti, to vidū nominācijā “Zinātne praksē un inovācijas” tika apbalvots pētījums “Perspektīvas augļaugu komerckultūras – krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas”.

„Nākotnes pieturā” viesojas pētījuma autore LLU Dārzkopības institūta vadošā pētniece un Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, LZA īstenā locekle, Dr.biol. Edīte Kaufmane.

Viņas sirds un dvēsele jau četrus gadu desmitus pieder Dobeles Dārzkopības institūtam (18 gadus bijusi arī tā direktore), kur kultūrvēsturiskās tradīcijas ir līdzsvarā ar plašiem zinātniskajiem pētījumiem praktiskās augļkopības attīstībai.

Edītes Kaufmanes zinātniskās darbības virzieni  ir krūmcidoniju, plūmju un aprikožu audzēšanas tehnoloģijas, šķirņu izvērtēšana un selekcija; augļaugu citoembrioloģija. Viņas zinātniski radošo pūliņu rezultātā tapušas 3 jaunas aprikožu un 2 plūmju šķirnes, kas radušas arī vietu Nacionālā Botāniskā dārza slavas zālē.