Šīs dienas raidījuma temats veltīts vecākajai dabas aizsardzības nevalstiskajai organizācijai Latvijā - Vides aizsardzības klubam (VAK), kurš dibināts 1987. gada 25. februārī.

Jau gadu pirms tā dibināšanas (1986. gadā), VAK bija daļa no Latvijas nacionālās atmodas veidošanas spēka.

Un nosaukums jau pats par sevi vēstī, ar ko tad nodarbojas šī organizācija.

Šis klubs darbojas dažādos virzienos, un to dibinot, radās jautājums, vai nebūtu labāk klubam koncentrēties vienā konkrētā virzienā, lai neiznāk veltīga spēku izšķiešana.

Tomēr kluba pamata veidotāji - Pieminekļu aizsardzības talkas centrs (PATC) un to līdz tam brīdim esošā darbības pieredze liecināja, ka darbošanās vienā virzienā bieži vien ir nepietiekama. Tā nu klubs darbojās 3 galvenajos virzienos – ekoloģija, cilvēku attiecību veidošana, kā arī visu veidu pieminekļu aizsardzība.

Atmodas gados (1987. -1991.) VAK kļuva par vienu no galvenajiem politiskajiem spēkiem Padomju impērijas sagrāvē un Latvijas neatkarības atjaunošanā. Toreiz VAK bija vairāki desmiti tūkstoši aktīvu biedru. Bija sazarota, labi strukturēta organizācija.  Interesants stāsts ir par Vides aizsardzības kluba karogu, kā savu simbolu tie izvēlējās zaļ-balt-zaļu karogu, ar zaļo krāsu simbolizējot rūpes par vidi.  Kā zināms, padomju gados nebija iedomājams publiskos, jo sevišķi televīzijā translētos pasākumos, lietot sarkanbaltsarkano karogu. Vides aizsardzības klubs televīzijas skatītājiem sagādāja daudz aizkustinājuma mirkļus, kad melnbaltajos ekrānos cilvēki atpazina it kā sarkanbaltsarkano karogu, bet patiesībā tie bija zaļi-balt-zaļie vides aizsardzības kluba karogi, pēc krāsu proporcijām identiski Latvijas karogiem un toņos, kas melnbaltajos televizoros izskatījās kā sarkanbaltsarkanie. Padomju vara nespēja iebilst, lai šos karogus neatļautu.

Šobrīd VAK mērķi un uzdevumi ir nepieļaut tālāku vides sagandēšanu, cīnīties pret šī procesa cēloņiem un veicināt vides atveseļošanu. Veidot labsirdīgas vides un cilvēku savstarpējās attiecības. Kopt sevī iecietību un žēlsirdību un savstarpēju sapratni sabiedrībā, kā arī kopt vienības ideju, apzinot sevi kā nepieciešamu daļu no vesela.

1988. gadā "Pērkona" sastāvā dziedātā "Zaļā dziesma" kļuva par vides aizsardzības entuziastu iecienītu dziesmu. Tieši šo melodiju arī klausāmies šī stāsta izskaņā.