Cik bieži mākslinieku visspilgtāk un viskošāk raksturo kāds viņa atveidots dzīvnieks, piemēram – apetītelīga cūka? Atbilde nav tālu jāmeklē – reti.

Latvijā vārdkopa „Zaļkalna cūka” nenozīmē vis kādu īpašu šo lopiņu šķirni vai kādu veiksmīgu cūkkopi, vismaz pagaidām nē, bet gan mākslinieku – izcilu tēlnieku un viņa populārāko darbu.

Pirms pusotra gada, sākot izvietot mākslas darbus tikko izremontētajā Mākslas muzejā, seši vīri granītā kalto Zaļkalna „Cūku” svinīgi ienesa pašu pirmo. Diemžēl nerealizējās tēlnieka iecere izgatavot apjomīgu šī darba kopiju un uzstādīt to Centrāltirgū, bet Radio arhīvs ir saglabājis tēlnieka balsi šī darba ieceres izklāstā:

Allažu zemnieku un tirgotāju ģimenē dzimušais mākslinieks, kas uzvārdu latviskošanas laikā 1929. gadā no Grīnberga tapa par Zaļkalnu, mācījies Pēterburgā, Minhenē, un Parīzē, kur tikšanās ar Ogistu Rodēnu noteikusi viņa mākslinieka profesiju – tēlnieks. Darbs pie Faberžē, veidojot modeļus slavenā juveliera rotām. Pēc pētījumiem Itālijā un dara dzīves Pēterburgā Teodors Zaļkalns atgriezās Latvijā un kļuva par autoru vairākiem izciliem darbiem, piemēram Rūdolfa Blaumaņa piemineklim, kurā joprojām iekalts – „mans zelts ir mana tauta”. Tas, starp citu, ir pirmais piemineklis, kuru latvietis veltījis latvietim.

Aspazijas, Jāņa Poruka, Ata Kronvalda, Jāņa Akuratera, Friča Bārdas, Krišjāņa Barona pieminekļi un atveidi,  dzīvnieku studijas medaļas, ciļņi un pārējais tēlnieka darbs ir izcils kultūras mantojums, sava veida tēlniecības piemineklis harizmātiskam, enerģiskam un pretrunīgam, bet nepārprotami spilgtam radošajam mūžam. Zaļkalna mantojums ietver arī viņa teorētiskās atziņas, kuru lielākā daļa ietverta traktātā ”Tēlnieciski būtiskais”.

Latviešu monumentālās tēlniecības vēsture ir bagāta ar izcilu intrigu – lugas vai filmas vērtu stāstu par divu sava laika izcilu tēlnieku radošu cīņu, kurā Zaļkalns palika zaudētājs, jo Brīvības pieminekli (konkursā uzvarot ar vienas balss pārsvaru) un Brāļu kapus tomēr radīja Kārlis Zāle.

Tas gan ir cits stāsts. Tomēr godīgi jāsaka, ka abu meistaru māksla un idejas ir visaugstākās raudzes zelts – ne velti no 1973. līdz 1988. gadam Latvijas Mākslas akadēmijas nosaukums „Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija”.

Var pārmest tēlniekam mūža beigās sadzīvoto draudzību ar padomju varu, tomēr latviska tēlnieka te ir daudz vairāk nekā formāla partijas atbalstītāja. Tāpēc Teodora Zaļkalna dzimšanas diena - 30. novembris – ir pieminēšanas vērta arī šodien.