Piezvani man… Cik vienkārši! Nospied podziņu un – čau, vecīt, kā klājas? Manā bērnībā tas bija sarežģītāk. Tēva mājās pie sienas atradās neliela, taisnstūrveida kastīte, cik atceros, visai glīta, tās sānos bija tāds kā āķītis, uz kura uzkārta klausule. Mūsu telefona numurs bija Jaunsvirlauka 32. Un, lai kādam piezvanītu, vispirms nācās zvanīt uz centrāli, kas veica savienojumu.

Taču telefona vēsture, izrādās, ir daudz senāka un sarežģītāka. Kā atklājis izcilais telekomunikāciju pētnieks, arī mans radio kolēģis, Jāzeps Ločmelis, tad pirmā telefona saruna notikusi 1876. gada 10. martā Bostonā pa līniju, kas savienoja telefona oficiālā izgudrotāja Aleksandra Bella dzīvokli ar laboratoriju. „Runā Bells. Vatsons, ja Jūs mani dzirdat, pieejiet pie pie loga un pamājiet ar platmali.” Un Vatsons patiešām, stāvot pie loga, mājis Bellam ar platmali.

Saruna tātad notika pirms 141 gada. Pēc 4 gadiem telefona līniju uzbūvēja Parīzē, vēl pēc gada Berlīnē un Budapeštā. Līgums, kas tika noslēgts ar Bella telefona firmu, noteica, ka pirmā telefonu centrāle Rīgā jānodod ekspluatācijā 1882. gada 1. jūlijā. Tās abonentu skaits sākumā bija neliels – 1888. gadā vien 474, gadu vēlāk – 1070. Šis gausums skaidrojams galvenokārt ar ļoti dārgu pieslēgšanas maksu un augsto abonēšanas cenu. Taču Rīgas telefona tīkla izveide sekmēja telefona tīklu un atsevišķu līniju tapšanu citviet Latvijā. Tā 1894. gadā izveidots Siguldas telefona tīkls, divus gadus vēlāk Cesvaines pusē, tālāk nāca Cēsis, Valmiera, Valka, Limbaži un citi Latvijas novadi. To laiku telefoniem bija savdabīga konstrukcija. Mikrofons bija iemontēts aparāta korpusā tā, ka runājot nācās pieliekties, lai tuvinātu muti mikrofonam. Vēlāk telefonizācija attīstījās straujos tempos un pirms otrā pasaules kara Latvijā jau bija 81 000 abonementu.

Ja par tālsakariem, tad to pirmsākums Latvijā bija 1883. gadā, kad Rīgas abonenti jau varēja savienoties ar Mīlgrāvi, Bolderāju, Zemitāniem un Šķirotavu.

Bet 1915. gadā atklāja transkontinentālo līniju Ņujorka – Sanfrancisko. Svinībās piedalījās arī Bells, kurš tāpat kā pirms 40 gadiem piezvanīja savam palīgam Vatsonam: „Vatson, atnāciet, Jūs man esat vajadzīgs…” Tikai attālums šoreiz bija vairāki tūkstoši kilometru. Latvijā pirmos ārzemju sakarus atklāja 1920. gada 1. septembrī starp Liepāju un Klaipēdu.

Vārdu telefons joprojām mēdzam uztvert kā fiksēto telefonu līnijas gala iekārtu, taču pagājušā gadsimta 80. gados pasaulē aizsākās mobilo sakaru ēra. 1973. gada 3. aprīlī MOTOROLLAS inženieris Martins Kupers, kuram tagad ir tuvu pie 90, piezvanījis un Ņujorku kādam kolēģim, paziņojot, ka viņš runā pa īstu mobilo tālruni. Šo ideju viņš bija attīstījis kopš 60-tajiem gadiem, kad tika izgudrots automašīnas telefons. Latvijā mobilo sakaru laiks aizsākās pirms gadsimta ceturkšņa un bez mobilā tālruņa mums tagad grūti iedomāties savu ikdienu.

Un, lai raksturotu to, cik strauji telekomunikācijas pasaulē un arī Latvijā attīstījās, vēl tikai viens vēstures fakts. Kūpera izstrādātais mobilais aparāts bija 23 cm garš, svēra vairāk nekā kilogramu, uzlādes laiks bija 10 stundas un tas maksāja vairāk nekā 3000 dolāru…..

Hallo, vai jūs mani dzirdat?