Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas liegums  “Sedas purvs” tika nodibināts 1999. gadā. Tā platība ir 7240 ha un tas ir ne tikai viens no lielākajiem dabas liegumiem Latvijā, bet arī viens no neparastākajiem.

Sedas purvu agrāk sauca par Sedas tīreli un šeit pirms kūdras ieguves uzsākšanas – tā teritorija sasniegusi 9000 ha. Savukārt apkārtne bija klusa un neapdzīvota. Vēl 19. gadsimtā Sedas purvs kalpojis par lielisku medību vietu vācu baroniem. Arī Latvijas brīvvalsts laikā, tīrelim blakus atradusies tikai viena viensēta.

Viss mainījies 1954. gadā, kad tika uzsākta kūdras rūpnīcas un Sedas pilsētas būvniecība. Sākās intensīva kūdras ieguve purvā. Tās ieguves platības tika nepārtraukti paplašinātas, bet izstrādes lauki pamesti un līdz tie pamazām applūda. Šobrīd Sedas purvs ir lielākais izstrādātais purvs Latvijā, bet kūdras ieguves rezultātā iznīcinātas lielas dabiskā purva platības. Tagad tā vietā  ir izveidojies ūdensputnu ligzdošanai un atpūtai piemērots biotops, kamdēļ arī nodibināts dabas liegums.

Sedas purvs ir viena no retajām vietā, kurā uzskatāmi ir redzams, kā iznīcinātas dabas vērtības vietā ir radusies cita – ne mazāk vērtīga.

Šobrīd applūduši ir aptuveni 30% no lieguma teritorijas. Dīķu vidējais dziļums 0,5 – 1,5 m. Šādas seklās ūdenstilpes piesaista daudzas putnu sugas, bet pavasaros un rudeņos  purvā pulcējas lieli migrējošo gājputnu bari. Tiem lieguma teritorija ir nozīmīga atpūtas un barošanās vieta migrācijas laikā. Putni dienas laikā barojas tuvākajos laukos, bet uz nakšņošanu pulcējas dīķos.

Sedas tīreļa daba un tajā notiekošie procesi piesaista gan dabas, gan putnu vērotājus, kas veicinājis parka attīstību. Lieguma teritorijā ir uzstādīti divi skatu torņi, nomarķēts kājnieku maršruts. Lieguma apmeklētāji var vērot kūdras izstrādes lauku ainavu dažādās attīstības stadijās (ar atšķirīgu ūdens līmeni, dažādu aizaugšanas pakāpi),  kā arī iekšzemes kāpas purva salās, grāvju un kanālu tīklu starp izstrādātajiem kūdras laukiem. Apskatīt kūdras izstrādes vajadzībām ierīkoto šaursliežu dzelzceļu, kurš tiek izmantots arī mūsdienās. Tiesa gan, vairāk kā pārgājiena ceļu. Tā laikā var gadīties nejauša tikšanās ar alni vai mežacūku. Turpretī vilku klātienē diez vai izdosies satikt, taču viņa atstātās pēdas var novērot bieži. Savukārt kanālos starp dīķiem bebri būvē aizsprostu un ceļ savas mājas.