Tuvojoties 27. oktobrim, kas ir latviešu dzejnieka un rakstnieka Aleksandra Čaka dzimšanas diena, atcerēsimies un šīs dienas Stāstu Rakstu raidījumā ielūkosimies viņa spilgtākajos darbos.

Aleksandra Čaks - īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis dzimis pirms 116 gadiem. Viņa atstātajos darbos ir gan dzejas krājumi, gan prozas darbi, grāmats bērniem, lugu recenzijas, literatūrzinātniskas apceres, raksti par saimnieciskiem jautājumiem, kā ar stāsti un tēlojumi.

Šodien stāstīšu par vienu no A. Čaka ievērojamākajiem darbiem - poēmu krājumu  “Mūžības skartie”.

Tas ir valodas piemineklis, kas veltīts latviešu strēlnieku liktenim, personību spēkam un misijai Pirmā Pasaules kara notikumos, kas traģiski skāra arī Latviju.

„Mūžības skartajos”, kas izseko latviešu strēlnieku liktenim, izkristalizējas viens no Čaka dzejas centrālajiem vadmotīviem – indivīda brīvība, kas īpašā veidā – ar misijas apliecinājumu augstākajā pakāpē atklājas kareivjos, kas gatavi atdot savu dzīvību valsts vārdā.

1935. gadā Čaks bija sācis darbu Veco latviešu strēlnieku biedrībā kā rakstu krājuma „Latviešu Strēlnieki” redaktors. Dzejnieks iepazinās ar latviešu strēlniekiem, uzklausīja un pierakstīja viņu stāstus, no kuriem vēlāk tapa dzejojumi. Sākumā tās ir atsevišķas poēmas. Viņam nebija doma, ka to vajadzētu apkopot kādā lielā, konkrētā grāmatā, kopā visu salikt ar kādu vienojošu nosaukumu, bet 1937. gadā iznāca Čaka poēmu krājuma „Mūžības skartie” 1. daļa ar astoņiem dzejojumiem. Pirmajā krājumā ietilpa: „Lūzums”, „Asinsbalss”, „Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem”, „Vēlais viesis”, „Slokas kauja”, „Latviešu strēlnieka lūgšana pirms kaujas”, „Marta kauja”, „Sprediķis Piņķu baznīcā”.

1938. gadā turpinājās aktīvs darbs pie dzejojumiem un jau nākamajā - 1939. gadā  iznāca „Mūžības skarto” 2. daļa ar 14 dzejojumiem, no kuriem noslēdzošais bija dzejojums “Strēlnieku atgriešanās”.  Interesanti, ka grāmatā “Mūžības skartie “ poēma “Strēlnieku atgriežanās” ir kā pēdējā, bet uzrakstīta tā bija pati pirmā. 1940. gada sākumā Čakam par apjomīgo, latviešu strēlniekus un viņu varonību cildinošo darbu tika piešķirta Annas Brigaderes prēmija - Tas bija pagodinājums, lepnums, paldies vārdi un arī prēmija naudas izteiksmē - tie bija 4000 latu.

Dzejnieks bija iecerējis arī 3. un 4. daļu, bet politiskās situācijas maiņas rezultātā darbs netika pabeigts un “Mūžības skartajie” tā arī mums zināmi pirmajā un otrajā daļā.

1945. gadā “Mūžības skartos” aizliedza, grāmata iekļuva nevēlamās literatūras sarakstā, bet latviešu trimdinieki to trimdā izdeva, un grāmata iznāca, to izdeva gan Amerikā, gan Zviedrijā. 1988. gadā primo reizi pēc ilga pārtraukuma “Mūžības skartos” izdeva arī Latvijā.

Un kā jau stāsta sākumā minēju, tad Čaks pazīstams arī ar dzejoļiem, tāpēc šo stāstu noslēdzot, pieminot un atceroties A.Čaku, ieklausīsimies vienā no zināmākajiem viņa dzejoļiem, ko dziesmā izdziedājuši daudzi latviešu mākslinieki. Artūrs Skrastiņš - “Atzīšanās. Miglā asaro logs”.