Rītdiena, 18.augusts, ir diena, kad dzimis rakstnieks, skolotājs Matīss Kaudzīte, kuru atceramies un pieminam 170. gada dienā.  

Nebaidīšos apgalvot, ka izdzirdot Matīsa Kaudzītes vārdu, daudziem no mums atmiņā ataust vidusskolas gadi un romāns "Mērnieku laiki". Tas ir pirmais latviešu romāns, tā autori ir abi brāļi Kaudzītes – Reinis un Matīss. Brāļi to rakstījuši 3 gadus - no 1876. gada līdz 1879. gadam, kad tas arī pirmoreiz publicēts. Viņu dzimtā vieta ir Vecpiebalgas pagasta „Mādari”. Un tieši dzimtā vieta deva ierosmi šim darbam, jo no 1867. - 1873. Piebalgas novadā notika zemes mērīšana. Romānā Kaudzītes stāsta par zemnieku dzīvi Slātavā un Čangalienā. Notikumi risinās saimnieku sētās un laukos, muižā, pagastmājā, krogā, baznīcā, sudmalās, kapsētā - vietās, kur atspoguļotajā laika posmā parasti aizritēja zemnieka dzīve, viņa prieki un bēdas.

Rītdienas datumā dzimušā Matīsa Kaudzītes bērnība, jaunība un patiesībā visa dzīve aizritēja Vecpiebalgā – mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, nokārtojis mājskolotāja eksāmenus un no 1868. gada strādājis par skolotāju "Kalna Kaibēnu" pagastskolā (no 1882. gada Ogrēnskolā).

Pirmā Matīsa Kaudzītes publikācija bija 1867. gadā laikrakstā "Mājas Viesis". Pirmais sacerējumus - anekdote "E kur zāģers!" (27. martā) un pāris mēnešus vēlāk 26.jūnijā dzejolis "Lagzdigallai". Tā kā 19.gs. 70. gados strauji dibinājās pagastskolas, trūka mācību līdzekļu. Kaudzītes rakstīja mācību grāmatas - kopskaitā tika sarakstītas ap piecpadsmit grāmatām. Tāpat Matīss Kaudzīte rakstīja dzeju, visintensīvāk viņš dzejoja 70. gados, kad arī publicēti divi krājumi - "Dziesmiņas" un "Dzejoļi". Dažus dzejoļus Kaudzīte uzrakstīja arī vēlākos gados, un laboja jaunībā sarakstītos dzejoļus.

Vecpiebalga 19. gadsimta beigās kļuva par ievērojamu latviešu kultūras dzīves centru, un krietni nopelni ir arī Matīsam Kaudzītem, kurš sekojis jaunajām strāvām latviešu kultūras dzīvē un rūpējies, lai Vecpiebalga no tām neatpaliktu. Viņš nodibinājis Vecpiebalgas dziedāšanas biedrību kopā ar Ausekli, Andreju Pumpuru, Ati Kronvaldu, ārstu Jāni Jurjānu (Jurjānu Andžu), ar skolotājiem Andreju Stērsti un Jēkabu Pilsātnieku organizējis literāru pulciņu. 1915. gadā Matīss devies bēgļu gaitās uz Petrogradu, Latvijā atgriezies 1917. gadā. Vēlāk publicējis grāmatas "Atmiņas no "tautiskā laikmeta" un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem", "Vecpiebalga" un sāk pie romāna "Jaunie mērnieku laiki".

Kaudzīte no dzīves šķīrās 1926.gada 8.novembrī „Kalna Kaibēnos”, Vecpiebalgā, dzimtenē, tā rakstniekam bija tuva un sirdij mīļa, un šis stāsts par Matīsu Kaudzīti nebūtu īstens, ja tajā neieskanētos melodija par dzimto, mīļo Vecpiebalgu.