Šīs dienas Stāstu Rakstu raidījumā atcerēsimies Elīnu Zālīti, cilvēku ar plašu darbības spektru - viņa bija latviešu dzejniece, rakstniece, dramaturģe un tulkotāja. Dzimusi 1898. gadā, šodien viņai apritētu 120 gadi. Viņa atstājusi mums lielu pieredzi un nozīmīgus veikumus.  

Ar tulkojumiem un dzeju viņa sāka savu literāro darbību. Tulkojusi no daudzām valodām - somu, krievu, franču, vācu, zviedru, taču īpaši nozīmīgi viņas tulkojumi ir no igauņu valodas.  20. gadsimta 20. gados Zālīte bija viena no retajiem cilvēkiem, kurš tik mērķtiecīgi un regulāri ar to nodarbojās. Periodiskajos izdevumos publicējusi arī rakstus par igauņu literatūru. Viņas pirmā publikācija – Vilema Ridalas dzejoļa "Upurakmeņi" tulkojums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Arī viņas dzeja vērtēta augstu un tika apbrīnota. Zālīte rakstīja emocionāli un ļoti sirsnīgi. Viņas darbus ir viegli lasīt, dzeja ir liriska un saprotama. Zālītes pirmais oriģināldzejolis ar nosaukumu "Baznīcā" publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikumā.

Lai arī savā laikā viņa bija ļoti populāra dzejniece, taču Zālītei ir tikai viens dzejoļu krājums “Sila ziedi”, kas milzīgu atzinību guva 20. gadsimta 30. gados. Šajā laikā ir tapušas vairākas lugas, kas iestudētas teātros.

Zināmākā un nozīmīgākā ir "Rudens rozes", kas  2004. gadā. ekranizēta arī kino. Otrā pasaules kara laikā tapa Elīnas Zālītes vienīgais romāns "Agrā rūsa", kas padomju laikā tika ekranizēts) un kļuva par vienu no skatītākajām filmām Padomju Savienībā. Veidojot šo stāstu lasīju interneta portālā www.literatūra.lv pieejamo informāciju, un tur norādīts, ka pēc Otrā pasaules kara rakstniece bija spiesta pielāgot savu daiļradi sociālistiskā reālisma kanonam, tas bija iemesls tam, kāpēc vairāki darbi, tostarp, romāns "Agrā rūsa" tika pārlaboti. 

Filma stāsta par nabadzīgo sievieti Elzu, kura no laukiem ieradusies Rīgā, meklēt darbu, bet to neatradusi viņa apprec vecu, bagātu vīru, bet ir nelaimīga. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā 1979. gadā, tās režisors Gunārs Cilinskis.

Elīnas Zālītes darbība saistāmi arī ar teātri. Četrus gadus viņa bija Dailes teātra dramaturģe.

Viņas darbības lauks patiesi plašs - dzeja, dramaturģijas darbi, tulkošana, rakstniecība. Un viņas veikums latviešu literatūrā vērtējams kā ļoti nozīmīgs. Zālīte mūžībā devās 1955. gadā.

Viņas bērnība, jaunība, skolas gaitas un liela daļa dzīves aizritēja Apē, un tāpēc 1983. gada maijā pie Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas tika atklāts bronzā atliets Elīnas Zālītes piemineklis – skulpturālais portrets, kas tapis vairāku gadu garumā.