Šīs dienas stāsts būs par mākslinieci Maiju Tabaku, kura šodien saņem dzimšanas dienas sveicienus. Koša, krāsaina, eleganta, spēcīga un izaicinoša personība, sava ceļa gājēja dzīvē un  mākslā, tā īsi var raksturot mākslinieci.

Maija Nora Tabaka piedzima 1939. gada 5. novembrī Jelgavā, mīlošā, gādīgā un pārtikušā  ģimenē. Tēvam – būvinženierim,  piederēja īres kvartāls ar nelielu bodīti. Māmiņa rūpējās par abām meitām,  bija prasmīga šuvēja, kurai  patika skaistas lietas, kārtība un harmonija itin visā. Pusaudzes gados Maija no mammas iemācījās šūšanas prasmi un savus elegantos, ekstravagantos  tērpus veidoja pati, idejas aizgūstot no Rietumu modes paraugiem.

Skolas gaitas Maija Tabaka sāka 1946. gada rudenī. Mācības meitenei padevās viegli, visos priekšmetos, izņemot zīmēšanu, viņa bija teicamniece. Tēvu trijnieks zīmēšanā neapmierināja, viņš kopā ar mazo Maiju gāja uz jūru, sēdēja blakus un lika zīmēt. Kādu dienu tēvs aizveda meitu uz Pionieru pili, kur zīmēšanas studiju vadīja gleznotājs Auseklis Baušķenieks. Nodarbības Maija apmeklēja divas reizes nedēļā un rūpīgi pildīja visus uzdotos uzdevumus. Baušķenieks bērniem skaidroja mākslas teoriju un runāja kā ar lieliem cilvēkiem, tas atstāja lielu iespaidu uz topošo mākslinieci. To, ka stāsies Mākslas akadēmijā, Maija Tabaka skaidri zināja jau tad, kad ar teicamnieces diplomu pabeidza vidusskolu.

Mākslas akadēmijā viņa iestājās  divas reizes. 1957. gadā Grafikas nodaļā, pēc pāris gadiem pārgāja uz Glezniecības nodaļu. Otrajā kursā viņu  izslēdza par nesekmību, jo jaunās gleznotājas tiešie un atklātie mākslinieciskie uzskati pasniedzējiem nebija pieņemami.

Pēc rektora Induļa Zariņa uzaicinājuma, 1964. gadā Maija Tabaka otrreiz iestājās Mākslas akadēmijā. “Nav ko talantīgam cilvēkam pa ielām vazāties,” tā rektors domāja un sacīja.

Mākslas akadēmiju gleznotāja absolvēja 1969. gadā ar diplomdarbu “Jauno mākslinieku grupas portrets”. Tas bija jaunās mākslinieces  pirmais daudzfigurālais grupas portrets, kurā attēlota  leģendārā Franču grupa. Grupā bija apvienojušies dažādu kursu glezniecības nodaļas studenti, kurus vienoja interese par franču mākslu un  neapmierinātība par padomju mākslas principiem.

Liels pavērsiens mākslinieces dzīvē bija Rietumeiropas mākslas metropolē pavadītais laiks 20. gadsimta 70. gados, kad, pateicoties  Rietumvācijā dzīvojošā latvieša, mākslas menedžera Valda Āboliņa iniciatīvai, gleznotāja ieguva Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta stipendiju. Rietumberlīne piesaistīja radošas personības no visas pasaules, tā bija atvērta visam jaunajam un eksperimentālajam. Tur Maija Tabaka  meklēja savu ceļu, pierādīja savas spējas un apliecināja tās jaunā kvalitātē. Vācu mākslas kritiķi gleznotāju vēl aizvien turpina dēvēt par “paradīzes putnu”. Šovasar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”   izstādē “Maija Tabaka un Rietumberlīne”. varējām baudīt  mākslinieces Maijas Tabakas iespaidīgos 1970. – 1980. gados tapušos darbus kontekstā ar Rietumberlīnes mākslinieku tā laika darbiem.

Neapšaubāmi Maija Tabaka ir viena no atzītākajām savas paaudzes māksliniecēm. Viņas darbu izstādes vienmēr ir nozīmīgs mākslas dzīves notikums, kurš pulcē daudz skatītāju. Maijas Tabakas māksla izraisa sajūsmu, apbrīnu, strīdus, uzjunda emocijas, bet, galvenais, nevienu neatstāj vienaldzīgu.