Sveicot  Lielvārdi pilsētas svētkos, šīs dienas Stāstu Rakstu raidījumā par vienu no snenākajām Lielvārdes vērtībām, jo pilsētā ir ne tikai Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs, Uldevenas pils un daudz kas cits, bet arī unikālā, senatnīgā un īpašā Lielvārdes josta, par kuru vairāk turpinājumā. Aplūkojot sarežģītās rakstu kombinācijas, Lielvārdes josta uzskatāma par izcilu tautas audēju roku darbu un pieļauju domu, ka tā ir vienīgā josta, kuras nosaukumu zina teju vai karts latvietis. Divkrāsu, rakstaina audene, gluži kā Latvijas karogs (sarkans un  balts), kam vidū vai malās ieausts - biežāk zaļš, retāk – zils vai violets pavediens, ar mainīgu raksta motīvu. Vēsturiski tās ģeogrāfiskā izplatība ir Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Lielvārdes, Madlienas, Meņģeles un Rembates pagasti. Kaut arī citu novadu jostas tāpat izceļas ar rakstu variantu bagātību, tieši Lielvārdes josta kļuvusi par pamatu mūsdienu mītam par jostas ļoti seno izcelsmi, par tās ornamentā ielikto īpašo kosmisko kodu un aizsargspējām.

Astoņdesmitajos gados kinorežisors Ansis Epners kopā ar igauņu grafiķi Tenu Vintu izveidoja filmu, kas lika  paraudzīties uz Lielvārdes jostu citādāk - ne tikai kā etnogrāfiskā tērpa sastāvdaļu.

Vints izvirzīja pieņēmumu, ka šajā jostā ietverts un saglabāts senu civilizāciju informācijas kods, ka mēs varam izlasīt tajā kosmogonijas stāstu.

Tas radīja ļoti daudzu zīmju pētnieku interesi, un Lielvārdes josta apvijās ar dažādiem mītiem un teorijām.

1986. gadā vācu mistiķe, dziedniece Dina Rīsa, "nolasīja" šajā jostā iešifrētu senu sakrālo informāciju. Lielvārdes jostas jaunmīts bija viens no spēcīgākajiem dzinuļiem Latvijas nacionālās atmodas sākumgados un nav zaudējis savu simbolisko nozīmi arī mūsdienās.

Jostas vienīgās funkcijas nav tikai krāšņuma radīšana un apģērba saturēšana, bet vairāki avoti vēsta, ka jostai piemīt arī aizsargfunkcija, jostā saskatītais Visuma tapšanas scenārijs, josta kā meditatīva sistēma, kā pagaidām neizprastas zināšanas par Visumu var būt un tikpat labi var nebūt, jo daudz kas atkarīgs no tā, ko un kā mēs gribam saskatīt un ieraudzīt. Viens gan puslīdz droši – tieši Lielvārdes josta nonākusi mūsdienās tiek uzskatīta kā pāraka josta nekā citu Latvijas novadu jostas, jo tām nav bijis ne tik īpašs ornaments, ne kršāsas, ne simboliskais izpildījums.

Lielvārdes josta tautas apziņā dzīvo savu neatkarīgu - simbolizētu dzīvi, jo tās motīvs bieži tiek izmantots mūsdienu kultūrvidē.
Iespējams Lielvārdes jostas rakstā ieausta vēl kāda īpaša zīme, ne tikai jau iepriekš nosauktās, domāju, jostas nozīmes meklējumi būs nebeidzami.
Sveicot Lielvārdes pilsētu novada svētkos, ieklausīsimies vienā labi zināmā, Lielvārdei raksturīgā melodijā – “Latviju zeme vaļā stāv”.