Šīs dienas stāsts par 2. aprīlī dibināto Lībiešu jeb Līvu savienību, par pašiem lībiešiem, to vēsturi, kultūru un tradīcijām.

Lībiešu Sabienībai nākamajā gadā būs jau  95! Šai savienībai ir 4 darbības vietas. Tās atrodas Kolkā, Mazirbē, Ventspilī un Rīgā. Līvu savienība pārredz šīs kopas un rīko dažādas aktivitātes, lai saglabātu plašo un bagātīgo lībiešu kultūru un visu, ko tā sevī ieskauj.

Ja par pašiem lībiešiem runājam, tad Latvijā šobrīd oficiāli ir nepilni divi simti lībiešu, taču visā pasaulē to skaits ir daudz lielāks.

Lībieši ir Baltijas jūras somu tauta, kas jau izsenis dzīvojusi tagadējās Latvijas teritorijā. Lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pamazām ieplūduši latviešos.

Pēc dažādām hroniku un dokumentu ziņām, lībieši 10. – 13. gs. apdzīvoja plašas tagadējās Latvijas teritorijas. Lai arī daudziem, domājot par lībiešiem, nāk prātā tikai Kurzeme, tā nebūt nav, lībieši ir apdzīvojuši arī Vidzemes piekrastes un iekšzemes teritorijas, tāpat arī Gaujas un Daugavas lejteces apgabalus. Par ievērības cienīgu ir kļuvis tā sauktais „Lībiešu krasts”, tā ir teritorija, kas atrodas Zemeļkurzemē, Baltijas jūras krastā. Pirms vairākiem gadiem tika izdots Raimonda Tiguļa un Jāņa Medņa foto un mūzikas albums „Zaļš, balts, zils”, kurā iekļautas skaistākās fotogrāfijas ar Lībiešu krasta ainavām, ko papildina seni lībiešu tautasdziesmu motīvi mūsdienīgā skanējumā. 

Lībieši ir Latvijas daļa, tiem jau sen ir bijušas savas pilis, valdnieki, tiem ir arī sava valoda, himna un karogs.

Bieži vien neizpratni rada vārdi „lībieši” un „līvi”, bet patiesībā atšķirības nav nekādas, vai lietojam vienu vai otru vārdu, jo tie ir vienas tautas divi nosaukumi.

 Latvijas sabiedrība patiesībā neapjauš, cik daudz lībiskā mums ir apkārt. Visdažādākajās izpausmēs, vai tā ir mūzika, māksla, vai literatūra, mēs to esam savijuši kopā ar latvisko un tas dzīvo vēl šodien.

No lībiešiem esam aizguvuši daudz un dažādus vārdus, kurus lietojam dien dienā, piemēram, vārdi – allaž, puisis, puķe, pīlādzis, muiža, loms, māja, luga. Zinātnieki un vēsturnieki teic, ka visā pasaulē vēl joprojām ir daudzi desmiti cilvēku, kas piekopj šo valodu, un tajā runā ikdienā. Ja palūkojamies uz lībiešu kultūru, tad jāsaka, ka šī tauta ir ārkārtīgi bagāta. Lai arī lībiešu nav daudz, taču, kas tik viņiem nepieder!?

Lībiešiem ir ļoti daudz grāmatu, dziesmu, dzejas apkopojumu, tiem ir plaša literatūra, vairāki kori, folkloras kopas un ansambļi.

Pievēršoties lībiešu tautasdziesmām un mūzikai, aicinu ieklausīties šīs tautas valodā, vienā no populārākajām lībiešu dziesmām – “Pūt, vējiņi”, un kā izrādās, šīs dziesmas saknes rodamas tieši lībiešu vēsturē.