Šodien Dainu tēva, folklorista, rakstnieka, publicista un viena no latviešu nacionālās kultūras celmlaužiem Krišjāņa Barona 182.  dzimšanas dienā  stāstīšu par „Latvju dainām”.

„Latvju dainas” ir iekļautas izcilāko un ievērojamāko  mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojumā -  Latvijas Kultūras kanonā sadaļā Tautas tradīcijas. „Latvju dainas” ir līdz šim nepārspēts latviešu tautasdziesmu tradīcijas tekstuāls dokuments un  viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.

„Latvju dainas” bija Barona mūža darbs, kuru viņš veica vairāk nekā trīsdesmit gadus.  Gan,  kad dzīvoja Krievijā un pelnīja iztiku kā skolotājs, gan laikā kad pārņēma F.Brīvzemnieka iesākto latviešu tautas dziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, kuru veica  Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības uzdevumā.  1893. gadā Barons pārcēlās uz Rīgu un nodarbojās vienīgi ar tautasdziesmu krāšanu, apstrādi, kārtošanu un izdošanu. 1894. – 1915. g. iznāca „Latvju dainas” 6 sējumos (8 grāmatās), tās aptver 217 996 tautasdziesmas. Barons izveidoja tekstu klasifikācijas sistēmu un izstrādāja variantu atveides principus, radīja tautasdziesmu iedalījuma paraugu. Barona darbs veicināja folkloristikas kā patstāvīgas zinātnes attīstību Latvijā.

 „Latvju dainu” pirmajos trīs sējumos attēloti cilvēka mūža posmi; bērna gaidīšana, dzemdības, audzināšana, jaunības laiks, precības, precēto sadzīve, vecums, nāve un tiem atbilstoši rituāli: kristības, kāzas, bēres. Mazāk apjomīgi cikli ietilpa ceturtajā un piektajā sējumā: darba dziesmas, sabiedrības un šķiru attiecību dziesmas, kara dziesmas, gadskārtu svētku dziesmas, mītiskās dziesmas. Nerātnās dziesmas apkopotas sestajā -  ierobežoti pieejamā sējumā. „Latvju dainas” ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.

Mūsdienās „Latvju dainas”  var iepazīt gan pirmizdevumā, gan divos atkārtotos publicējumos (1922.; 1989.). „Latvju dainu” oriģinālkartotēka  ir Dainu skapis, kurā Barons uzkrāja un kārtoja viņa rīcībā nonākušo dziesmu tekstus. 2001. gadā to iekļāva UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Starptautiskajā reģistrā. Orģinālo Dainu skapi kopš 2014. gada var aplūkot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ir tapusi arī tā digitālā versija Dainuskapis.lv, kurā pieejami gan Dainu skapja oriģināllapiņu attēli, gan „Latvju dainās” publicētie.

„Latvju dainās” apkopotā mūsu senču dzīves gudrība un vērtības visos laikos ir kalpojušas kā  māksliniekus un  mūziķus iedvesmas avots. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir radušās vairākas grupas un mūziķu  apvienības kuru darbības pamatā ir mūsu tautas dzeja. Noslēgumā ieklausīsimies kā tautasdziesma skan 21. gadsimtā. Grupa „Imanta Dimanta un draugi” "Vai Dieviņi".