Ja iepriekšējā Stāstu Rakstu raidījumā stāstīju par Latvijas Naciolālo kukaini, tad šajā raidījumā, turpinot šīs nedēļas tēmu, mans stāsts par Latvijas Nacionālo ziedu - par  parasto pīpeni jeb margrietiņu. Kā labi zinām, tad šo ziedu Latvijas apstākļos sastopam no jūnija līdz septembrim. Šis vienkāršais, parastais zieds ir ļoti iecienīts mūsu valstī. Kurš gan nav ar Margrietņu spēlējis spēli “Mīl, nemīl”? Un varbūt tieši tāpēc Margrietiņa dēvēta arī par mīlas ziedu.  Vai ir bijis kāds Jāņu vainags, kurā netiktu ievīts šis baltais zieds? Un ja par Jāņu laiku, tad tieši tas ir brīdis, kad tās zied visbagātāk. Tad ar Margrietiņām noklātas visas pļavas, ganības, ceļmalas, mežmalas. Lai arī tās aug pļavās, tomēr uzskatīts, ka margrietiņas nav raksturīgs dabisko pļavu augs, pārsvarā tās aug atmatās un papuvēs – vietās, kur kādreiz bijuši tīrumi. Margrietiņām rotāti ir arī meiteņu vainagi Dziesmu un Deju svētkos, kas apliecina latviskumu un skaistumu.

Pīpene ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, tās ziedkopa ir kurvītis. Kurvīti veido divu veidu ziedi: malējie – mēlziedi, vidējie – stobrziedi.

Šie ziedi ir neauglīgi, jo tajos nav ne putekšņlapu, ne auglenīcas. Stobrziedus veido 5 kopā saaugušas vainaglapas, 5 saaugušas putekšņlapas un 1 auglenīca. Stobrziedos izdalās nektārs, kas pievilina kukaiņus.

Lai arī tādēļ, ka Margrietiņas aug papuvēs, kur ir to iecienītākā vieta un tādēļ netiek postīti to dabiskie biotopi, tomēr jāatcerās, ka tās jāplūc saudzīgi, ne pārmērīgi, jo tādā veidā iespējams iznīcināt pat šo -  visizturīgāko un izplatītāko augu sugu. Pīpeni, kā jau daudzus citus augus, latvieši izmantojuši arī medicīnā un pīpene bijusi tā, ko lietoja pret zarnu slimībām.

Dažādos Latvijas novados pīpenei ir dažādi nosaukumi: grietiņa, cirtumpuķe, gaigalas, baltpuķe, asinslapas, mārīte, tautu puķe, balgalve, laimes puķe, margrieta, mīlas zieds un citi, bet diemžēl liela daļa nosaukumu lēnām izzūd un kā zināmāko lietojam tieši Margrietiņu.

Šo stāstu noslēdzot, lai skan Žorža Siksnas un Igetas izpildītā dziesma “Ir tāda zeme”.