Mārtiņš sedza ledus sagšu

Pār purviem, ezeriem;

Ies nedēļa, ies otrā,

Gan Katrīna izārdīs

Šodien Katrīnas diena, katru gadu to atzīmē 25. novembrī, turklāt tās svinības allaž tiek saistītas ar Mārtiņdienu. Savukārt, Kristīgajā baznīcā Katrīnas dienu  ieviesa par godu moceklei Katrīnai, kas dzīvoja Aleksandrijā 4. gs. sākumā. Leģenda vēsta, ka pēc mocekles nāves ir noticis brīnums – eņģeļi viņas  miesas pārnesuši uz Sinaja kalnu. Tur tika uzcelts vientuļnieku klosteris un cilvēki sāka godāt viņas nāves dienu. Svētā Katrīna no Aleksandrijas tiek uzskatīta par filozofu, sprediķotāju un jaunu meiteņu aizbildni.

Latviešu tradīcijās Katrīna ir ierindojusies lopu patronu grupā, līdztekus cūku Tenim, govju Māršaviņai, zirgu Ūsiņam u.c., tā ir  kļuvusi par kazu un aitu aizbildni.

Zirgu Ūsiņš, govju Mārja,

 Aitu Anniņa, cūku Teniss,

 Kazu Katriņa- tie kustoņu gādnieciņi

Katrīnas dienas ieražas, ticējumi  un galvenās rūpes bija  veltītas aitām un to  labklājībai. Tie bija sieviešu svētki,  nedrīkstēja ne vērpt, ne adīt. Ne pirms, ne Katrīnas dienā nedrīkstēja ne vien cirpt aitas, bet arī strādāt ar vilnu saistītus darbus. Lai aitām būtu balta un mīksta vilna, Katrīndienas vakarā uz aitu aizgaldiem klāja baltas villaines.

Ticējums vēsta, ka naktī divpadsmitos aitas iet uz baznīcu, savukārt apcirptas tās kaunoties kailas iet, tāpēc uzskatīja, ka līdz Katrīnām  nedrīkst vilnu cirpt.

Līdzās Katrīnas dienai, kas ir visbiežāk lietotais šīs dienas nosaukums Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, retāk – Latgalē,  vietumis sastopami arī pārveidoti nosaukumi: Trīnes diena vai Katriņa.

Tradicionālie masku gājieni, kas bija aizsākušies Mārtiņos, vietām turpinājās arī Katrīnas dienā. Tomēr latviešiem Katrīndienas ķekatas  bija reta parādība, bet igauņiem tās ar dažādiem novadiem raksturīgām iezīmēm bija pazīstamas visā valstī. Īpaši Dienvidigaunijā un Igaunijas salās, līdzīgi kā lībiešiem, skaistās un priecīgās Katrīnu ķekatnieces tika pretstatītas baismīgajiem un nejaukajiem Mārtiņu ķekatniekiem. Igaunijā Mārtiņos ķekatās lielākoties gāja vīrieši. Maskas bija melnas, vienkāršas, bet baisas- uz kreiso pusi izgriezti kažoki, salmu astes, žagaru buntes. Turpretī Katrīnas dienā galvenā loma ķekatās tika atvēlēta meitām.  Pretstats Mārtiņiem bija vērojams itin visā. Igauņu meitas ķekatu apģērbam izmantoja baltas kleitas vai apsedzās ar palagiem, Katrīnas izskatījās kā līgavas, rotājās ar spilgtiem lakatiem, lentām un jostām. Dažkārt Katrīndienas ķekatnieces tēloja kāzu gājienu, kad īpaši daudz tika dziedāts un dejots. Ļoti svarīga bija sekojošā svinēšana, kuru organizēja Katrīndienas ķekatnieces, bet aicinātie ciemiņi bija puiši.

Gan igauņiem, gan latviešiem Katrīnas diena ir saistīta ar laika vērošanu un pareģošanu, galvenokārt par salu un atkusni. Laika vērojumi Katrīnas dienā tiek saistīti ar Andreja dienu, kura būs 30. novembrī. Tie vēsta- ja Katrīnes dienā sals, tad Andreja dienā būs atkusnis. Ja šajā dienā pūš brāzmaini vēji un gaudo kā vilki - ziema būs stindzinoši auksta. Lai arī mūsdienu straujais dzīves ritms ir ienesis savas korekcijas laika zīmēs, ticējumos un tradīciju ievērošanā vārds Katrīna Latvijā joprojām ir populārs. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šodien sveicienus saņem 3909 Katrīnas. Varbūt ir īstais laiks savam sveicienam pievienot kādu oriģinālu mūsu senču tradīcijās patapinātu elementu?