Ja man būtu jāmin Latvijas noslēpumainākie svētki, es teiktu – tie ir Kapusvētki un tam ir vairāki iemesli.

Kapusvētki, šķiet, ir vienīgie svētki bez sava datuma kalendārā un to norises laiku ierobežo vien vasaras mēnešu brīvdienas.

Kapusvētki arī parāda, cik dažāda ir mazā Latvija – tie tiek plaši svinēti Vidzemē un Latgalē, kamēr pārējā Latvijā tie nav tik populāri.

Kapusvētku tradīcija esot mulsinājusi arī tūristus – daudzi atcerēsies savulaik populāro joku, kurā šie svētki angļu valodā esot pārtulkoti kā „dead people’s festival”. Tomēr šai jokā ir arī daļa patiesības, jo Kapusvētki ir unikāli latvieši svētki bez līdziniekiem citās valstīs – to apliecina kaut vai tas fakts, ka populārais tūrisma ceļvedis anothertravelguide.com pie Latvijas ikonām min ne tikai Brīvības pieminekli, bruģakmens ielas, dūraiņus un Vilhelmu Purvīti, bet arī Latvijas kapu kultūru un Kapusvētkus.

Ja Latvijas kapu kultūras saknes, tāpat kā daudzām citām zemkopju kultūrām, nāk no tālajiem „pagānu laikiem”, tad Kapusvētkiem ir aptuveni zināma arī „dzimšanas diena” un pat vieta – kā izpētījis mācītājs Alvis Āboliņš, pirmoreiz Kapusvētki svinēti 1831. gadā Krimuldā, deviņpadsmitajā gadsimtā šī tradīcija kļuva populāra arī citās Vidzemes draudzēs, bet divdesmitā gadsimta sākumā Kapusvētku popularizēšanā lielu ieguldījumu ir devis arī mācītājs, dzejnieks un politiķis Andrievs Niedra, kura sprediķi un raksti guva nedalītu atzinību tautā.

Kapusvētku tradīciju pagājušajā gadsimtā nepārtrauca arī abi kari un padomju okupācija – tiesa gan, tolaik papildus mācītāja vadītam dievkalpojumam Kapusvētkos varēja uzstāties arī kāds laicīgais runātājs, tomēr viss pārējais bija saglabājies – dzimtas kapu sakopšana, tikšanās ar radiem un draugiem, dzejas lasījumi, pūtēju orķestris, mielasts, teātra izrādes un zaļumballes…

Tomēr mūsdienās Kapusvētkus, tāpat kā visu tradicionālo kultūru, gaida jauni izaicinājumi, no kuriem galvenais ir globalizācija un tās radītās sekas – laukos sarūk iedzīvotāju skaits, arvien vairāk ļaužu pārceļas uz dzīvi ārpus Latvijas un, iespējams, ka pēc kāda laika par Kapusvētkiem mums stāstīs vien Jaunā Rīgas teātra izrāde.

Tomēr nav ko lieki sabiezināt krāsas – iespējams, ka tieši šādā globalizētā pasaulē ir dubultsvarīgi zināt, ka ir vieta Dzimtenē, kur Tu vari sajust savas saknes un atcerēties, ka esi piederīgs ne tikai Latvijai, bet arī savam novadam, radiniekiem un ģimenei – pat ja šī satikšanās vieta ir Kapusvētku gaidās saposta kapsētiņa…