Dabas parks "Embūte" atrodas Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraines vidusdaļā, reljefam veidojoties leduslaikmeta beigās - ledāja un tā kušanas, ūdeņu pārvietošanās un erozijas ietekmē. Savukārt kultūrvēsturiskā ainava veidojusies un saglabājusies no 13-tā līdz 19-tajam gadsimtam. Īpašu šarmu vietai piešķir arī, iespējams, uz patiesiem notikumiem balstītā leģenda par kuršu virsaiti Indulu. Viņš bija iemīlējies vācu bruņinieka meitā Ārijā, kas ņemta par pamatu izcilā latviešu dzejnieka un dramaturga Raiņa lugai “Indulis un Ārija”.

Savukārt nepilnu kilometru no dabas parka robežas atrodas arī Kurzemes augstākais paugurs 190 m augstais Krievu (jeb Krīvu) kalns, kuru līdz ar citiem tuvumā esošajiem pauguriem un gravām, kurši un senlatvieši, iespējams, izmantojuši par svētvietām. Tāpat dabas parkam cauri tek divas upes – Lanka un Kuiļupīte, bet mākslīgi izveidoti tikuši četri dīķi, kuri 19.-20.gs., galvenokārt, izmantoti kā dzirnavu un zivju dīķi.

„Embūtes” dabas parkā, kura reljefs mijas ar dziļām gravām, galvenokārt, sastopamas pastāvīgu vēsumu un mitrumu mīlošas sugas.

Augājs Embūtē viskrāšņākais ir pavasarī, kamēr kokiem nav saplaukušas lapas. Tad zied vizbuļi, cīrulīši un lakači. Pēc koku vainaga parādīšanās tie pazūd un zemi sedz daudzgadīgās kaņepenes (Mercurialis perennis) un dzeltenā zeltnātrīte (Galeobdolon luteum). Šeit sastopama arī aizsargājami augi: mieturu mugurene (Polygonatum verticillatum), skrajziedu skarene (Poa remota), vidējais cīrulītis (Corydalis intermedia), smaržīgās naktsvijoles (Platanthera bifolia), gada staipeknis (Lycopodium annotinum) un uz koku stumbriem nogāžu un gravu mežā parastais plaušķērpis (Lobaria pulmonaria).

Parkā mīt arī īpaši aizsargājami putni un sarkanajā grāmatā iekļauti retie bezmugurkaulnieki, piem., tauriņi, vaboles, gliemeži un citas radības. Mājvietu šeit raduši arī tādi dabas retumi kā kokvarde (Hyla arborea) un lielais tritons (Triturus cristatus). Abi abinieki līdz ar pavasara atnākšanu dodas laukā no savām slēptuvēm, bet kokvardes dodas kādā no tuvējām ūdenstilpnēm nārstot, daudzviet šķērsot arī neskaitāmus ceļus. Tāpēc Dabas izglītības centra “Slītere” vadītāja Andra Ratkeviča aicina cilvēkus, it īpaši, autovadītājus šajā laikā būt uzmanīgiem.

„Ziema ir beigusies un abinieki var sākt savu lielāko dzīves notikumu, kas ir gadā un nārstot. Jāteic, ka šis laiks ir cilvēkiem pamanāms ne tikai Embūtē, bet arī citviet. Jo vardes parādās uz ceļiem un nevajadzētu tām braukt virsū.”

Jāpiemin, ka Latvijā vienu brīdi kokvaržu populācija bija izzudusi pilnībā un to tikai 20. gadsimta beigās izdevās veiksmīgi atjaunot. Tāpēc ir svarīgi izcelt Latvijas dabas vērtības, kuras tiks apzinātas projektā "Dabas skaitīšana", ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde.

Turpinājumā piedāvājām dziesmu „Vardīte”, ko izpilda Viktors Lapčenoks.