Elektrība - tā ir gaisma, kustība, spēks. Bez tās dzīve it kā nav iedomājama. Bet manas bērnības atmiņas saistās ar pēckara laiku Jaunsvirlaukas pagastā, kad mācījos pie ploškas. Kas tā tāda - jautāsit…Tā ir lopbarības biete, kurai izgrebts vidus, tajā ievietota dakts, un, to aizdedzinot, istabā izplatās maza, vārga gaismiņa .Uz kūti māte devās ar vējlukturi, bet svētku reizēs istabā tika iedegta karbida lampa, kas izdalīja spilgtu, žilbinošu gaismu. Par elektrības ievilkšanu mamma sākumā pat dzirdēt negribēja, tas esot lieki, dārgi un bīstami.

Jā, tie bija skarbie pēckara gadi, kad Zemgales lauku mājās pamazām sāka iedegties spuldzītes.  Taču citur Latvijā elektrība ienāca krietni agrāk. Un tas, galvenokārt,  saistījās ar Ķeguma spēkstacijas darba sākumu 1939. gadā. Kā ziņoja "Valdības Vēstnesis", tad svētdienā, 15. oktobrī, plkst.23.45 tika iedarbināts spēkstacijas pirmais agregāts, un tā saražoto eletroenerģiju sāka piegādāt klientiem Rīgā. Valsts svētku dienā, 18. novembrī galvaspilsētas klienti sāka saņemt elektrību jau pastāvīgi. 1939. gada 4. decembrī plkst.13.50 elektrību saņēma  Jelgava, 15.50 - Tukums un Bauska. Šajā paša dienā Ķeguma spēstacijas vadību un ekspluatāciju no zviedru firmas "Sentab" inženieriem pārņēma  25 latvju vīru kolektīvs ar direktoru Pāvilu Krasovski priekšgalā. Bet īpašs datums ir tā paša gada 22. decembris - tad Ministru kabinets pieņem un valsts Prezidents Kārlis Ulmanis paraksta likumu par – Valsts elektrības uzņēmuma "Ķegums" izveidi. Tāpēc šis datums uzskatāms par Latvijas vienotas energosistēmas vēsturisko sākumu un "Latvenergo" koncerna dzimšanas dienu. Uzņēmuma "Ķegums" uzdevums bija  ražot elektroenerģiju un piegādāt to valsts iedzīvotājiem un tautsaimniecībai. Jāpiebilst, ka Ķeguma HES tolaik bija lielākā starp pārējām 63 Latvijas spēkstacijām. Taču 1944. gada rudenī, vācu iebrucējiem atkāpjoties, to saspridzināja. Atjaunošanas darbi ilga 3 gadus, līdz hidroelektrostaciju atjaunoja un papalašināja, šos darbus loti prasmīgi vadot direktoram Pāvilam Krasovskim.

Arī elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības izņēmums "Latvenergo" savus pirmsākumus saista ar Ķeguma HES izveidi. Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 80. gados, bet līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad PSRS nacionalizēja  privātās eletrostacijas, izveidojot valsts enerģētikas pārvalsi "Latenergo". Savukārt 1991. gadā, pēc neatkarības atjaunošanas, "Latvenergo" kļuva par valsts monopolu, un tās pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras privatizēja.

"Latvenergo" šobrīd pieder 4 hidroelektrostacijas - Ķegums HES, Pļaviņu HES, Aiviekstes HES un 2 lielas termoelektrostacijas - TEC 1 un TEC, kā arī Ainažu vēja elektrostacija. Šis uzņēmums saražo vairāk nekā pusi no mums nepieciešamās elektroenerģijas daudzuma, pārējā tiek importēta no kaimiņvalstīm. Bet Ķegums… Ķegums  joprojām ražo un ražos elektrību un divu siržu mīlestību. Un kas gan var būt gaišāks, labāks un stiprāks  par to…