Šīs dienas Stāstu Rakstu raidījumā par dzejnieka, rakstnieka Edvarta Virzas daiļradi un viņa zināmāko darbu “Straumēni”. Iespējams, ka tieši šis ir darbs, kura nosaukumu izdzirdot, mums ataust atmiņā skolas laiks, kad tas bija iekļauts obligātajā literatūrā, un arī diktātu rakstīšana, jo bieži vien tekstu no „Straumēniem” skolotāji diktēja, lai pārbaudītu skolēnu rakstītprasmi.

Poēma rakstīta garos un bagātīgos teikumus, kas ietver dažādus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, piemēram, metaforas un epitetus.

Virza poēmu radīja savās tēva mājās “Billītēs”, kas atrodas Ozolnieku novadā, netālu no Iecavas. Darbu pie poēmas sāka 1928. gadā, bet noslēdza 1933. gadā. “Straumēni” ir viens no ievērojamākajiem tēlojumiem latviešu literatūrā, kas stāsta par zemnieku sētu, dzīvi, darbiem, un ikdienu. “Straumēnus” caurvij senlatvieša dzīves vērtības un darbība,  kam līdzās gadskārtu maiņa. Poēma noslēdzas ar to pašu, ar ko sākusies – ar pavasara iestāšanos, un bezgalīgais ritums atkal sākas no gala. Uzmanībā, protams, paši “Straumēnu” ļaudis, kuru nozīmīgākā vērtība bija darbs un prieks par paveikto. Šī poēma pauž stāstu par latvieša patriotismu, spēku, tikumību un strādīgumu. Tajā Virza daudz stāstījis par dabas skaistumu un varenību, norādot, ka daba ir dzīva būtne, katrs dzīvnieks ir kā dvēseles radinieks cilvēkam. Poēmā ieviz vecvecāku glabātie un tālāk nodotie ticējumi, rituāli un atziņas. Tajā ir latviskuma kods, kas precīzi apraksta 19. gadsimta vienkāršo ļaužu sadzīvi. Dzejnieks Imants Ziedonis par Straumēniem reiz sacījis – „Katrai tautai ir vismaz divas lielas dziesmas — viena par varoņiem, otra par mājām. “Straumēni” ir ticības dziesma. Te dzied simtiem pārliecību. Debesu čurkstes, Lielupes straumes, nabagie un bagātie te savu pārliecību saved vienā svinīgā kopu ziņā”. Līdz 1942. gadam “Straumēni” tika izdoti desmit reizes, kļūstot par otru visvairāk izdoto grāmatu latviešu literatūrā. Pirmo vietu ieņēma brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”. Virzas nozīmīgo veikumu tulkoja un izdeva vairākās valodās - igauņu, vācu, franču, horvātu, krievu un ungāru valodā.

Edvarts Virza īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, atdzejotājs un publicists. Viņš bija aktīvs sabiedrisks darbinieks, teātra un mākslas kritiķis.

Ja vēl īsi par Virzas dzejas veikumiem, tad jāmin 6 viņa izdotie dzejoļu krājumi - „Biķeris, „Dievišķās rotaļas”, „Laikmets un lira”, „Skaidrība”, „Dzejas un poēmas” un „Pēdējās dzejas”, kas iznāca jau pēc viņa nāves.

Tomēr, ja minam Virzas vārdu un uzvārdu, tad viņa daiļradē zīmīgākie, protams, ir „Straumēni”, un to stāsts par īsteno latvieti, par darbu un tēva mājām.