Pirms 75 gadiem šajā datumā 28. maijā Vidzemes pakalnu ieskautajā Ērgļu pagastā pasaulē nāca zēns vārdā Pēteris. Talantīgs, neatkārtojams, sirsnīgs un pavisam vienkāršs savā būtībā. Vairāku paaudžu skatītāju mīlēts aktieris. Jūs droši vien prātojat, par kuru Pēteri es runāju. Es stāstu par Dailes teātra aktieri Pēteri Liepiņu, kuru šodien mīļi sveicam 75 gadu jubilejā. Šīs dienas raidījuma uzmanības centrā viņš, viņa talants un arī spožākie veikumi.

2017. gada nogalē izdota grāmata par Pēteri Liepiņu, “Lidojošā zirga mugurā”, kurā zinātniece Irēna Lagzdiņa raksta, ka viņš ir aktieris, kuram, šķiet, iespējams viss – viņš ir nepārspējams gan komiskajās, gan dramatiskajās lomās, viņš var tēlot ne tikai cilvēkus un dzīvniekus, bet pat lietas un parādības. Liepiņš ir viens no Dailes teātra stūrakmeņiem, tur strādā kopš 1966. gada. Lūkojot Dailes teātra mājas lapā, saskaitu teju 150  lomas, kuras šo daudzo gadu laikā uz skatuves izspēlējis aktieris.

Par Pētera Liepiņa tēliem sajūsminās gan mazie skatītāji, kuri vērojuši monoizrādes „Jērādiņa” un „Ķēniņa Mikabikas raibie svārki”, gan pieaugušie, kuri atceras viņu kā Izašaru „Jāzepā un viņa brāļos”, Sudrabu Edžus Dauku, R. Blaumaņa Indrānu tēvu, tāpat arī Šerloku Holmsu, Hitleru izrādē „Zāra Leandere”, Šekspīra Poloniju u.c. Spilgtas lomas tēlotas arī pēdējo gadu izrādēs „Rīga dimd”, „Frankenšteins”, „Liec Dievam pasmieties” – tā varētu turpināt vēl un vēl.

Aktiera talants manāms arī kino, viņa populārākās lomas ir filmās  „Pūt, vējiņi”, “Mērnieku laiki”, “Aveņu vīns”, “Baiga vasara” u.c.

Tas par atveidotajām lomām un darbiem, bet šajā raidījumā gribu pastāstīt par Liepiņu kā uzticamu draugu, kā godīgu, sirsnīgu, neatkārtojamu cilvēku, tā par Pēteri Liepiņu teic viņa kolēģis, Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis, kuram Pēteris ir bijis kā skolotājs, dodot vērtīgus padomus un sniedzot dzīves gudrības.

„Pēteris Liepiņš ir unikāls, tas ir pilnīgi skaidrs. Ar viņu pietiekoši daudz esam kopā strādājuši, uz Lietuvu kopā braucām, sešus gadus kopā reklāmās filmējāmies. Iepazīts ir no visām pusēm, ir savas lokālas lietas. Bez Pētera Dailes teātris nav īsti iedomājams, arī mana eksistence teātrī. Tas ir loģiski, bez viņa būtu citādāk. Daudz ir palīdzējis, varbūt pat man nezinot. Citreiz es uztraucos, kā būs, uz kādu pasākumu braucot, ko es tur darīšu, kā man tur ies. Tad Pēteris vienmēr teic: „Esi tāds, kāds Tu esi, netēlo no sevis neko, tad arī viss būs kārtībā”! Es to vienmēr atceros, kad nav kaut kāda pārliecība par to, ko es darīšu vai ir uztraukums man. Ir arī lokāli jociņi. Pēteris zina, ko nozīmē, ka cilvēks staigā bez pieskatīšanas. Viņš ir ar lielu patiesības izjūtu. Viņš nekad nerunās lieki par kaut kādām lietām. Tāds kārtīgs vecis. Talantīgs, ar savu absolūti neatkārtojamu rokrakstu, jo tā kā Pēteris var, tā nevar neviens. Ir tādi ūnikumi, kurus nevar atkārtot, viņi ir tik specifiski un tur ir savs rokraksts. Pirms izrādes, kad es saku, ka ir jāatkārto teksti, Pēteris vienmēr saka, ka neatkārtosim, jo klusi jau tāpat nestāvēsim, kaut ko jau pateiksim. Pēteris ir godīgs cilvēks ļoti godīgs. Katrā ziņā ar Pēteri ir viegli, viņš ir no tiem aktieriem, kas redz skatuves partneri. Tad, kad jūtu, ka esam saspēlējušies, kad ir tas vieglais mirdzumiņš acīs, tad ir tāda maza nebēdnības sajūta. Ar Pēteri ir labi, viennozīmīgi”.

Viena no aktuālākajām izrādēm, kurā varam vērot Pētera Liepiņa talantu, ir 20. maijā pirmizrādi piedzīvojušais iestudējums „Balta vārna melnā krāsā”, kurā aktieris atveido Kārļa lomu. Latvijas Radio 2 jubilāram vēl neizsīkstošu spēku, vēl daudz lomas uz skatuves un, protams, skatītāju aplausus un ovācijas.