Stāvot tramvaja pieturā „Grēcinieku iela” un skatoties pār Daugavu uz Gaismas pili, iedomājos, ka vairs neatminos kā upes pretējā mala izskatījās pirms tur nolaidās stikla kalns no Raiņa lugas „Zelta zirgs”. Tas notika pavisam nesen, Gaismas pils būvdarbus pabeidza 2013. gada nogalē. Bet šodienas stāsts būs par ceļu līdz Gaismas pilij. Tas sākās 1987. gada 21. novembrī ar laikraksta „Padomju Jaunatne” un Latvijas Televīzijas akciju Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts Bibliotēkas grāmatu glābšanai. Ceļu uzsāka „Padomju Jaunatnes" galvenais redaktors Andrejs Cīrulis, žurnāliste Inta Lehmusa – Briede un tolaik LTV darbinieki Ojārs Rubenis un Edvīns Inkēns. Jāsaka, ka līdz akcijai jautājums par jaunas bibliotēkas ēkas nepieciešamību jau šūmējās sabiedrībā. Gan galvenajā grāmatu krātuvē Krišjāņa Barona ielā 14, gan citās bibliotēkas ēkās grāmatas tika glabātas šaurībā, neatbilstošos apstākļos. Piemēram, portālā www.barikadopedija.lv ir atrodams 1987. gada 18. jūnijā „Padomju Jaunatnē” publicēts raksts „Vezums sakustējies, taču lēnām. Uz redakcijas un lasītāju jautājumiem atbild Latvijas PSR kultūras ministrs Jāzeps Barkāns”. Te nu, es citēšu vienu jautājumu un atbildi:

„Mūsu lasītājs Oļģerts Ziļickis raksta: «Ir pienācis pēdējais laiks saprast, ka izglītība, kultūra, māksla, zinātnes un tehnikas progress aizsākas bibliotēkā. Taču mēs esam tik tālu nolaidušies, ka milzīgas kultūras bagātības V. Lāča LPSR Valsts bibliotēkā iet bojā, daudzas grāmatas nav pieejamas.» Un tālāk jautā: kad sāks un kad beigs būvēt, kurā vietā būvēs Valsts bibliotēkas jauno krātuvi un lasītavu?

Valsts bibliotēka jau sākta būvēt trīs reizes - uz papīra. Veidotas skices, projekti, bijušas pat publikācijas presē. Taču no piecgadu plāniem šīs idejas tika izņemtas. Problēmas būtība ir tā, ka celtniecības izmaksas paredzamas ļoti lielas - tās pārsniegs 10 miljonus rubļu, tātad tas ir Vissavienības nozīmes objekts. Bet divus tādus lielus kultūras objektus republikā jau paredzēts šajā piecgadē celt - koncertzāli un Operas teātri. Trijiem acīmredzot jaudas diemžēl nepietiks... Jādomā, kā reāli šobrīd varam palīdzēt Valsts bibliotēkai. Mums piešķirtajos rūpnīcas «Kaija» bijušajos korpusos veicam kapitālo remontu, iekārtojam tos, pārvedam uz turieni grāmatas no avārijas mājām Vecrīgā.

Tas ir fragments no avīzē „Padomju Jaunatne” 1987. gadā publicētās kultūras ministra atbildes par jaunas bibliotēkas nepieciešamību, kuru atradu portālā www.barikadopedija.lv . Katrā ziņā vezums sāka lēnām, bet virzīties un pēc kāda laika trauksmes zvanu zvanīja arī Valsts bibliotēkas darbinieki un akcija sāka pieņemt apgriezienus. Ceļa uz jaunu bibliotēku sākums bija straujš un jau 1989. gadā arhitekts Gunārs Birkerts sāka izstrādāt bibliotēkas jaunās ēkas koncepciju, bibliotēka atteicās no Viļa Lāča vārda un kļuva par Latvijas Valsts bibliotēku, bet jau 1991. gadā par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tomēr te nu arī ceļam uz Gaismas pili parādījās daudz līkumu, kalnu un lejas gandrīz 20 gadu garumā, jo jaunās ēkas būvniecība sākās 2008.gadā. Vēl noteikti šajā stāstā pieminama akcija "Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde", kas norisinājās 2014. gada 18. janvārī. Toreiz vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku piecu stundu laikā no LNB vecās ēkas K. Barona ielā uz jauno ēku Mūkusalas ielā no rokas rokā pārnestas aptuveni 2000 grāmatas. Stāstu noslēgšu ar Zigfrīda Muktupāvela izpildītu dziesmu „Vecās grāmatas”. Mūzikas autors Jānis Lūsēns, Austras Skujiņas dzeja.