Kaut gan sava operetes teātra mums nav jau vairāk nekā 20 gadus, žanrs nav pamests novārtā, par ko gādā Latvijas Operetes fonds. Iestudētas vairākas izrādes, kas pēc sākotnējiem uzvedumiem kultūras pilī Ziemeļblāzma ceļojušas arī uz citiem Latvijas nostūriem. Un pēc restaurēšanas operetei savu skatuvi atvērusi arī krāšņā VEF kultūras pils. Tur 25. martā gaidāma pirmizrāde koncertuzvedumam „Lai sasaucamies, lai dziedam!”, kurā dziedās un dejos tagadējā Rīgas Operetes teātra solisti - Marlēna Keine, Jolanta Strikaite, Emīls Kivlenieks, Nauris Indzeris, koncertā piedalīsies dejotāji, muzicēs orķestris diriģenta Kārļa Kundrāta vadībā. Īpašus kostīmus uzvedumam gatavo māksliniece Elīna Milta, koncerta režisors - Valdis Lūriņš, horeogrāfs Alberts Kivlenieks.

Katra tikšanās ar Ulda Stabulnieka mūziku viņa paša priekšnesumā ir lieliska iespēja pārliecināties, ka tā, kā Uldis pats dziedāja savas dziesmas, neviens cits nespēj. Ikviens skaņdarbs ir kā muzikāla, jūtīgi nointonēta dzeja, un Stabulniekam allaž primārs bija rakstītais vārds.

Jādomā, ka mūzikas mīļotājiem nebūs svešs slavenā mūziklu un rokoperu autora Endrjū Loida-Vēbera vārds – komponists 22. martā svin 70. jubileju, un ne vienreiz vien Loida-Vēbera darbi iestudēti arī Latvijā. Pasaules slava pie komponista atnāca līdz ar 1970. gadā sacerētu rokoperu „Jēzus Kristus – Superzvaigzne”, pēc kuras Loidu-Vēberu iepazina arī pie mums. Sekojuši daudzi ievērojami un skaistām melodijām pārbagāti mūzikli – „Operas spoks”, „Kaķi”, „Evita”, protams, slavenais „Rekviēms”, un turpmāk ne viena vien komponista spējas pielīdzinātas tieši Loida-Vēbera melodiķa talantam, kas muzikāli skatuvisko darbu jomā kļuvis par kvalitātes etalonu.

Manuprāt, allaž ir interesanti palūkoties pagātnē un tur atrast aizmirstus dārgumus, kurus tagad varam uzlūkot ar jaunu pieredzi un jaunu skatu. Tas sakāms arī par pirms 50 gadiem tapušo režisora Oļģerta Dunkera filmu „Ceļa zīmes”, kam mūziku sacerēja viens no latviešu estrādes celmlaužiem Ģederts Ramans.