Dziesma zemei, Neļķu ugunīs, Silazvans, Deviņvīru spēks ir tikai dažas no pussimts estrādes dziesmām, ko sacerējis komponists un pianists Edmunds Goldšteins. Šodien, 19. septembrī viņu pieminam 90. jubilejā.

Mutīgs, asprātīgs, enerģijas un jaunu muzikālu ideju un vērtīgu spriedumu pilns bija  Edmunds Goldšteins, kurš, kā rotaļādamies, sacerējis pussimts estrādes dziesmu, paralēli savai nopietnajai daiļradei akadēmiskajā žanrā. Populārā mūzika nebija Goldšteina sapņu žanrs, drīzāk izklaide, taču šai sfērā viņš atstājis pēdas arī kā ansambļu vadītājs Rīgā un Ventspilī, LPSR Komponistu savienības estrādes sekcijas vadītājs, dažādu komisiju un žūriju loceklis.  

Edmunds Goldšteins ir liepājnieks, dzimis 1927. gada 19. septembrī, strādnieku ģimenē, tomēr mamma atrada laiku un līdzekļus, lai vestu dēlu uz teātri un pat nopirktu klavieres. Kopš 10 gadu vecuma Edmunds apguva klavierspēli, vēl pirmskara gados mācoties Liepājas Tautas konservatorijā. Muzicējis Ciānas draudzes svētdienas skolas orķestrī, kur spēlējis harmoniju un klavieres.

1940. gadā Goldšteins iestājās Latvijas konservatorijā klavieru klasē, pie paša augstskolas dibinātāja Jāzepa Vītola skolojās kompozīcijā un teorijā. Kara gados, līdz šim akadēmiski skolotais pianists, kas šlāgerus uzskatīja par sliktas gaumes izpausmi, iepazinās ar amerikāņu mūziklu dziesmu notīm un iemīlēja nedzirdētās harmonijas un neparastās melodijas. Kopš tā laika mūziķa intereses ritēja paralēli – klasika un džezs. Goldšteins ar konservatorijas biedriem izveidoja ansambli, ar ko uzstājās studentu vakaros.

Pēckara gados kā pianists-improvizētājs viņš līdzdarbojies dažādos estrādes un džeza orķestros un ansambļos, tostarp, Rīgas restorānos, bijis dalībnieks Ivara Mazura izveidotajā pēckara grupā Six un līdzīgi saviem vienaudžiem ļoti aizrāvās ar simfodžezu, pateicoties Glena Millera orķestrim filmā Saules ielejas serenāde.

1948. gadā Edmunds Goldšteins otroreiz iestājās konservatorijā, studēja kompozīciju Ādolfa Skultes klasē, nepārtraukdams praktisko muzicēšanu. Augstskolu mūziķis absolvēja 1953. gadā, turpmāk Goldšteins strādājis gan par pianistu Valsts Leļļu teātrī, 15 gadus muzicējis Radio un TV simfoniskajā orķestrī.

Skaņradis darbojās pie LPSR Komponistu savienības izveidotajā estrādes sekcijā, sacerēja džeziskas ievirzes instrumentālu mūziku un dziesmas, ko radio ieskaņoja Edgars Zveja un Valentīna Butāne. 60. gadu nogalē, sacenzdamies ar Raimondu Paulu, Goldšteins ķērās pie estrādes dziesmu radīšanas, piedalīdamies radiokomitejas jaunrades konkursos. Par saviem solistiem komponists sauca Māru krievkalni, Andreju Lihtenbergu un Zigfrīdu Račiņu, viņa dziesmas iedziedājuši arī Margarita Vilcāne, Ingus Pētersons, Ojārs Grinbergs u.c. Estrādes laukā Goldšteins darbojās līdz 70. gadu nogalei ar dažiem izņēmumiem arī turpmāk, sacerētas vairāk nekā 50 dziesmas. Vairākas izdotas skaņuplatēs.

Līdztekus populārajai mūzikai skaņradis radījis 3 simfonijas un simfonisko svītu Mērdzenes danči, kordziesmas, mūziku 50 teātra izrādēm un raidlugām, tautasdziesmu apdares dažādiem sastāviem sacerēta opera-oratorija Iedēstiet rozes zemē nolādētā. Edmunds Goldšteins darbojies arī kā publicists Latvijas presē un 2006. gadā pabeidza savus memuārus. Kā pianists muzicēja paša izveidotajā klavieru trio. Mūžībā komponists devies 2008. gada 6. oktobrī.