18. aprīlī pirms apaļiem 80 gadiem dzimis dziedātājs Zigfrīds Račiņš!

Ar Zigfrīdu Račiņu sākas laika skaitīšana Latvijas radio raidījuma Mikrofons vēsturiskajā aptaujā par gada populārāko estrādes dziesmu. 1968. gadā rīkotajā 1. aptaujā Račiņš uzvarēja ar komponista Raimonda Paula sacerēto Mežrozīti, kas kļuva par stūrakmeni latviešu estrādes žanrā.

Atšķirībā no vairākiem sava amata brāļiem lieliskais estrādes dziedonis, baritons Zigfrīds Račiņš mūzikā bija tika pašdarbnieks – pa dienu strādāja par instrumentālatslēdznieku Ķīmiskās rūpniecības konstruktoru birojā, bet nedēļas nogales aizvadīja koncertējot. Ierakstiem Latvijas radio palika darbadienu vakari.

1936. gada 18. aprīlī Iļģuciemā dzimušais Zigfrīds Račiņš bija stiklapūtēja un mājsaimnieces dēls, viņa muzikalitāti ievēroja skolā, un zēns sāka dziedāt puišu vokālajā ansamblī, iestājās mūzikas skolas vijoles klasē. Pēc pamatskolas beigšanas jaunietis izvēlējās nevis mūzikas studijas, bet darbu stikla fabrikā. Vakaros klubā Zigfrīds dziedāja ansamblī.

1955. gadā Račiņu iesauca dienestā jūras kara flotē, kur viņš iesaistījās pašdarbībā, sita bungas un dziedāja. Pēc četriem dienesta gadiem atgriezies Rīgā, viņš pieteicās Rīgas estrādes orķestra solistu konkursā, taču līdz profesionālajai koncertskatuvei tā arī netika. Račiņš uzsāka darba gaitas kā atslēdznieks Ķīmiskās rūpniecības konstruktoru birojā, brīvajā laikā vispirms sita bungas, tad dziedāja populārākajos Rīgas klubos – Būvstrādnieku, Medicīnas darbinieku, Elektroarmatūras, arī Skolotāju namā, Mazajā Ģildē u.c. Pēc Latvijas radio un TV vieglās mūzikas orķestra izveides tā vadītājs Ringolds Ore uzaicināja Zigfrīdu Račiņu ieskaņot dziesmas. Laikā no 1967. līdz 1972. gadam radio tapa apmēram 60 latviešu, padomju un ārzemju autoru skaņdarbu ieraksti, to vidū 5 Raimonda Paula dziesmas. Račiņam dziesmas veltīja arī Jānis Sildegs, Miervaldis Jonāns, Valters Kaminskis, Edmunds Goldšteins, Ivars Vīgners, Alnis Zaķis, Aivars Zītars, Lolita Vambute u.c. Dziedātājs nekļuva par radio štata solistu, toties piedalījās radio orķestra koncertceļojumā uz Vācijas demokrātisko republiku 1971. gadā. Dīvaini, bet tolaik Račiņš tika pieteikts kā Zigurds, nevis Zigfrīds, iespējams, pārpratuma cēlonis bija iesauka Zigis, un dziedoņa pilno vārdu radiodarbinieki nebija noskaidrojuši. Tikai 90. gados Račiņš tika oficiāli saukts īstajā vārdā.

70. gados Račiņš dziedājis restorānos, arī ansamblī Selga, duetā ar Māru Krievkalni ansamblī, kas draudzīgi tika dēvēts par Jāņa Meijas filharmoniju – tas uzstājās kolhozu godībās.

Pēc aiziešanas pensijā malā tika nolikta arī dziedāšana. 1992. gadā Zigfrīdu Račiņu beidzot visa Latvija ieraudzīja arī televizora ekrānā – viņš tika uzaicināts uz Mikrofona aptaujas noslēguma koncertu nodziedāt veco, labo Mežrozīti.

Lieliskās balss īpašnieka vaļasprieks bija makšķerēšana, un, uz ziemas copi saposies, 1998. gada 21. janvāra rītā kaislīgais makšķernieks nokrita pie šķūnīša durvīm ar insultu un vēlāk slimnīcā nomira. Bērēs Lāčupes kapos no aizgājēja atvadījās daudzi bijušie kolēģi - muzikanti, bērnudienu draugi, darba kolēģi. Pirms 10 gadiem, par godu Zigfrīda Račiņa 70. jubilejai tika izdots viņa ierakstu izlases disks Mežrozīte.