Šodien, 14. oktobrī skaistos 70. šūpuļsvētkus svin lieliskais latviešu tenors, dziedātājs Jānis Sproģis, kurš savu talantu apliecinājis gan uz operas skatuves, gan populārajā mūzikā, un jubilāram daudz baltu dieniņu vēl Latvijas radio 2.

Dziedātājs Jānis Sproģis atstājis paliekošu devumu kā latviešu opermūzikā, tā kamermūzikā un populārajā žanrā, kur visizcilākais Sproģa panākums, protams, bija Lielvārda loma Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā „Lāčplēsis”, ar kuru tenors savu vārdu zelta burtiem ierakstījis arī muzikālā teātra vēsturē.

Un tā Jānis Sproģis dzimis 1944. gada 14. oktobrī Kuldīgā sešu bērnu ģimenē, piecu gadu vecumā kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Sibīriju un Latvijā atgriezās tikai 1956. gadā. Līdz ar to gan savas skolas gaitas uzsācis, gan pirmo muzikālo pieredzi Jānis Sproģis guvis krievu valodā, kādēļ viņam vēlāk latviešu valodu nācās apgūt gandrīz vai no jauna, sevišķi sacerējumu rakstīšanu.

Dziedātājs mācījies Kuldīgas 2. vidusskolā, mūzikas pamatus apguvis Kuldīgas bērnu mūzikas skolā. Sekoja mācības Liepājas mūzikas vidusskolā, vēlāk Latvijas Valsts konservatorijas vokālajā nodaļā, taču – kaut gan Operteātrī Sproģis sāka dziedāt jau 1974. gadā, drīzumā jaunais solists devās uz Ventspils mūzikas vidusskolu, kur strādāja par vokālo pedagogu.

Tikai 1980. gadā ar skaistu tembru apveltītais liriskais tenors atgriezās Operas un baleta teātrī, kur atveidojis virkni galveno lomu, paralēli sadarbojoties, piemēram, ar komponistu Raimondu Paulu, kad tika iestudēts dziesmu cikls „Pērļu zvejnieks” tenoram ar zēnu kori. Operā Sproģis strādāja līdz 1986. gadam, paralēli turpināja pedagoģisko darbību Latvijas valsts konservatorijā, vēlākajā Mūzikas akadēmijā līdz 1982. gadam.

Kopš 70. gadu sākuma Jānis Sproģis bija biežs viesis Latvijas radio studijā, kurā tapa virkne padomju estrādes dziesmu ierakstu. 1988. gadā par ļoti nozīmīgu notikumu kļuva Jāņa Sproģa piedalīšanās rokoperā „Lāčplēsis”, un dziedonis Lielvārdu dziedājis arī dažos no vēlākajiem rokoperas atjaunotajiem uzvedumiem. Atjaunotās Latvijas laikā Sproģis sniedzis neskaitāmus solokoncertus ar dažādu stilu, tostarp garīgās mūzikas programmām, piedalījies arī Piecu tenoru ierakstos – viņu albums „Pieci tenori Ziemassvētkos” 1999. gadā saņēma Zelta disku.

Jānis Sproģis izdevis albumus kopā ar koklētāju ansambli, kapelu „Usma”, iedziedājis karavīru dziesmas, visas Emīla Dārziņa solodziesmas CD „Teici to stundu, to brīdi”, Ērika Ceļdoma kompozīciju disku „Es gribu mēness pļavās iet”, taču lielākoties dziedātājs pievērsies personiskajai daiļradei, daudziem par pārsteigumu sacerot spilgtas šlāgermūzikas stila dziesmas, kas pelnīti guvušas klausītāju atzinību. Vairāki Jāņa Sproģa albumi dažādās nominācijās tikuši izvirzīti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai. Pēdējos gados dziedātājs dzīvo tēva mājās Kuldīgā un publiski uzstājas maz.