12. novembris ir dzejnieka Jāņa Baltausa dzimšanas diena – šogad 55. pēc skaita, taču Jāņa šīs zemes gaitas noslēdzās pārmēru agri – jau 2000. gadā. Ar Baltausa vārdiem dziesmas rakstījuši Zigmars Liepiņš, Uldis Marhilēvičs, Aivars Hermanis, grupas Credo puiši, Aigars Grāvers, Helvijs Stengrevics, Valdis Indrišonoks un citi – tās palikušas latviešu populārās mūzikas zelta repertuārā, un dzejnieku jubilejā ar vienu no tām šodien godina Latvijas radio 2.

Nedalāmā, Liktenlīnijas, Bez puišiem nevar, Naktsvārdi, Saullēkts, Vēl – šīs ir tikai dažas dziesmas, kam dzeju sacerējis Jānis Baltauss. Par viņa dziesmu vārdu autora talantu latviešu popmūzikā pilnā balsī sāka runāt 80. gadu sākumā, sevišķi pēc 1983. gadā uzņemtās muzikālās kinofilmas Vajadzīga soliste, kur skanēja Zigmara Liepiņa mūzika.

1961. gada 12. novembrī Rīgā dzimušais dzejnieks, dziesmu vārdu autors, sabiedriskais darbinieks Jānis Baltauss mācījies 50. vidusskolā – tagadējā Centra humanitārajā ģimnāzijā, kur teicami apguva angļu valodu, kas skaitījās padomju laikiem neikdienišķa prasme. Līdztekus mākslinieka un literāta talantam jaunietis bija apveltīts ar spilgtām muzikālajām dotībām. Četras klases Jānis mācījās klavierspēli J. Mediņa bērnu mūzikas skolā, ko nācās pamest veselības problēmu dēļ. Agrīnā pusaudža vecumā Jānis saslima ar diabētu, kas pavadīja Baltausu visu turpmāko dzīves ceļu.

18 gados Baltauss sāka pavisam nopietni dzejot. Viņš iesaistījās jauno literātu nometnēs, piedalījās semināros, kur viņa dzeju augsti novērtējis Imants Ziedonis.

Iestājās Latvijas valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē, ko 1985. gadā absolvēja augstskolu kā teicamnieks ar sarkano diplomu. Pēc Universitātes beigšanas Jānis Baltauss strādāja žurnālā Kino, bet 1990. gadā pārcēlās uz žurnāla Māksla kinonodaļu. Paralēli tapa dziesmu vārdi, lielākoties jau gatavām melodijām – visciešākā sadarbība šai jomā izveidojās ar mūziķi Uldi Marhilēviču.

Jānim Baltausam piemita milzīgs patriotisms, nevis uzspēlēts, bet patiess, kuru dzejnieks īstenoja sabiedriski politiskās, vēlāk labdarības akcijās. 1988. gada maijā Baltauss Mazajā ģildē sarīkoja  koncertakciju ar mērķi – nosaukt A. Suvorova ielu par Aleksandra Čaka ielu un atdot vēsturiskos nosaukumus Krišjāņa Valdemāra ielai un Aspazijas bulvārim. No 1989. līdz 1992. gadam viņš bija iniciators labdarības akcijām Mēs – Rīgai, Mēs – latviešu bērniem, Mēs – tēvu zemei, kuru laikā, sākot ar lielo Mežaparka estrādi, notika gandrīz 200 koncertu visā Latvijā. Akcijās tika vākta nauda bērnunamiem, latviešu bērnudārziem, Bērnu klīniskajai slimnīcai, Rīgas Latviešu biedrībai, Valkas luterāņu baznīcas, Melngalvju nama un Rolanda statujas atjaunošanai un dažādiem citiem aktuāliem mērķiem. Tieši Jānis Baltauss kopā ar Aigaru Grāveru no grupas Jumprava sarīkoja pirmo solidaritātes koncertu barikāžu laikā 1991. gada janvārī no Preses nama izraidītajiem darbiniekiem.

Kad populārā bērnu avīze Pionieris kļuva par avīzi Laba, Jānis Baltauss uzņēmās tās redaktora darbu, bet pēc laika, 1995. gadā izveidoja pats savu avīzi padsmitniekiem – Mana. 2000. gada 2. novembrī dzejnieks mira ar infarktu. Dzejnieka darbi lasāmi 2003. gadā izdotajā grāmatā Ar miglu tev zīmēju naktskreklu ar populāru dziesmu nošu publicējumu, kā arī bērnu dzeju krājumā Burtu būšanas, kas klajā nāca 1994. gadā – dziesmas (Helēnstante, Jancim jubileja u.c.) ar tā dzejoļiem ansamblim Dzeguzīte komponēja Helvijs Stengrevics.