Šodien, 4. novembrī 90. šūpuļsvētki svinami dzejniecei un rakstniecei Dainai Avotiņai, kas dāvājusi mums dzejas un prozas grāmatas un daudz pūļu ieguldījusi Dzejas dienu radīšanā! Un jubilārei spēka un veselības vēlējumus, skanot dziesmai ar viņas pašas dzeju, sūta Latvijas radio 2!

Tukšvārdība, skaļi lozungi un aicinājumi uz pasaules pārveidošanu bijuši sveši Dainas Avotiņas darbiem. Tajos – dzejā un prozā - cildināta uzticība dzimtajai zemei, tās skaistums, pētīta un atklāta sievietes garīgā pasaule, cilvēku jūtu dzīve. Līdz ar to Avotiņas dzeja uzrunājusi daudzus latviešu populārā žanra skaņražus – vispirms jau Raimondu Paulu, kurš viens no pirmajiem atklāja viņas vārdu mūzikas cienītājiem. 1956. gadā Nenosūtītā vēstulīte jeb Liriska dziesma kļuva par pirmo Maestro radiofonā ieskaņoto estrādes dziesmu. 70. gados sekoja monumentālais R. Paula džezroka Cikls ar Dainas Avotiņas dzeju.

Dainas Avotiņas dzeja iedvesmojusi komponistus Jāni Sildegu, Gunāru Freidenfeldu, Ivaru Vīgneru, Zigismundu Lorencu, Edvīnu Zālīti, Ungaru Savicki, ar Avotiņas vārdiem dziesmas radījuši arī Laimdota Sproģe, Grigorijs Zilbers, Aija Cakule, Juris Bodnieks, Aldis Drēģeris un citi.

Dzejniece, rakstniece un tulkotāja Daina Avotiņa (meitas uzvārdā - Lejiņa) dzimusi 1926. gada 4. novembrī Valmierā atvaļināta virsnieka ģimenē.Mācījusies Bejas, Ingažu, Augšgaujas pamatskolās, Gaujienas vidusskolā, Rīgas 3. vidusskolā, kuru beigusi 1947. gadā. Neklātienē studējusi LVU Filoloģijas fakultātē no 1947. līdz 1951. gadam. Strādājusi Latvijas Valsts izdevniecībā par redaktori un latviešu daiļliteratūras redakcijas vadītāju no 1951. līdz 1967.gadam. 1967. un 1968. gadā laikrakstā Literatūra un Māksla D. Avotiņa bija galvenā redaktores vietniece, no 1976. līdz 1980. gadam.

1986. gadā Dainai Avotiņai piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums, 1987. gadā – Lietuvas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums: Avotiņa veicinājusi latviešu un lietuviešu savstarpējo kultūras sakaru paplašināšanos, rakstījusi par Lietuvu, tulkojusi lietuviešu rakstniekus.

Pirmā dzejoļa publikācija almanahā Jauno vārds 1955. gadā. Pirmais dzejoļu krājums – Magoņu vasara 1965. gadā. Autore raksta dzeju, prozu, aprakstus, ceļojumu piezīmes. Izdotas 9 Avotiņas dzeju grāmatas, stāsti un 10 romāni, ceļojumu piezīmes un aprakstu krājumi.

Kopā ar meitu un radiem literāte atjaunojusi senču mājas – Mačkalnus, kur Avotiņa dzīvo un strādā. Arī pēdējos gados darba temps nav apsīcis – klajā laisti vairāki viņas romāni. 2014. gadā literāte apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni, saņēmusi vairākas literārās balvas.