7. februārī pieminam 90. jubilejā izcilo dzejnieci Āriju Elksni (1928–1984). Viņas dzeja ir sievišķības piestrāvota, joprojām tā ir ļoti iemīļota, kaut vairāk nekā 30 gadu pagājis kopē Elksnes aiziešanas mūžībā. Viņas vārsmas iedvesmu sniegušas desmitiem Latvijas komponistu, un šīs dziesmas it bieži skan Latvijas radio 2.

Ārēji elegantā, bet pēc rakstura noslēgtā dzejniece savos pantos bijusi ļoti patiesa un atklātāka nekā ikdienā. Ikviens lasītājs Ārijas Elksnes dzejā var atrast atbilstošas vārsmas jebkuram dvēseles noskaņojumam un dzīves situācijai. Likumsakarīgi, ka daudz dzirdīgu lasītāju atradies arī Latvijas komponistu vidū. Elksnes dzeja kļuvusi par pamatu dziesmu simtu tapšanai, un to autoru vidū bijuši Ādolfs Skulte, Jānis Ķepītis, Arvīds Žilinskis, Aldonis Kalniņš, Pēteris Vasks, Imants Kalniņš un citi, sacerot gan kora, gan solodziesmas. Iedvesma gūta 11 Elksnes krājumos, kas rosinājuši kompozīcijai arī Raimondu Paulu, Uldi Stabulnieku, Gunāru Freidenfeldu, Uldi Marhilēviču, Hariju Užanu, Juri Hiršu, Hariju Bašu un daudzus citus.

Elksne ir dzejnieces pseidonīms, viņa dzimusi kā Ārija Grietiņa 1928. gada 7. februārī Rīgā, Latvijas armijas mūziķa ģimenē. Bērnību viņa pavadījusi Krustpilī, dažus gadus Cēsīs, līdz 1939. gadam mācījusies 1. pamatskolā, pēc tam turpinājusi mācības Krustpilī. 1947. gadā beigusi Jēkabpils vidusskol

Pirmās mīlestības, leģionā ie­sauktā puiša mudināta, iestājusies Rīgas Medicīnas institūtā, ko beigusi 1953. gadā. Strādājusi par ārsti Ķemeru 1. sanatorijā (1953-1956), tolaik pievērsusies literatūrai. Pirmie dzejoļi publicēti žurnālā Padomju Latvijas sieviete 1956. gadā.

1957. gadā Ārija, pēc laulībām uzvārdā Demidova, beigusi Bioloģijas katedras aspirantūru embrioloģijas nozarē, no 1956. līdz 1965. gadam strādājusi par docētāju Rīgas Medicīnas institūtā. Literatūrā Elksne skaitījās vēlziede, pirmais krājums Vārpu valoda (1960) viņai izdots tikai 32 gadu vecumā. Toties uzreiz dzejniece atrada savu lasītāju, jo pievērsās sievietes pasaules atklāsmei, tēlaini aprakstīja ikvienam saprotamas izjūtas.

Pirmajam krājumam sekoja vēl 10 dzeju grāmatu, Ārija Elksne pievērsās arī tulkošanai, bieži uzstājās ar dzejas lasījumiem, viņas pantus skandēja ievērojamās aktrises Elza Radziņa un Antra Liedskalniņa. Dzejniece saņēmusi LPSR Valsts prēmiju, Veidenbauma prēmiju, Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukumu. Precējusies ar operdziedoni Miķeli Fišeru, Elksne tomēr nespēja atrast piepildījumu ne ģimenes dzīvē, ne panākumos sabiedrībā un literatūrā. Izvēloties brīvprātīgi aiziet no dzīves 1984. gada 29. septembrī, dzejniece bāreņos atstāja divus bērnus – meitu Ievu un dēlu Miķeli. 90. gados izdoti Ārijas Elksnes Kopoti raksti, un viņas dzeja joprojām ir ļoti iecienīta, sniedz iedvesmu arvien jaunām dziesmām.