Šodien, 12. augustā 55. šūpuļsvētkus svin mūziķis un komponists Aigars Grāvers, grupas Jumprava dalībnieks, un enerģisko mūziķi ar paša dziesmu sumina Latvijas radio 2.

Mūziķis, dziedātājs un dziesmu autors Aigars Grāvers Latvijas rokmūziķu vidū izceļas ar žanriski plašu domāšanu un lielisku tembrālu izdomu savos aranžējumos. Viņa skaņdarbu tapšanu nereti pamudinājuši filozofiskie meklējumi un atklājumi, Grāvers allaž eksperimentējis ar jauniem solistiem un izteiksmes līdzekļiem. Viņa tehniski neizsmalcināto dziedāšanu par izcilu padara Aigara skatuves harisma, pārliecība un prieks būt saiknē ar publiku.

Aigara Grāvera dzimtene ir Jēkabpils, kopš mazotnes zēns izrādījis interesi par mūziku, sevišķi klavierspēli. Uz mūzikas skolu viņu aizvedusi bērnudārza audzinātāja, jau tolaik Aigars dziedāja solo. Paralēli klavierstundām Grāvers muzicēja Jēkabpils skolnieku ansamblī Vidusskolēni, kur, protams, bija jāspēlē citā stilā.

Ģimenei pārceļoties uz Valmieru, pēc 8. klases beigšanas Grāvers iestājās Cēsu mūzikas vidusskolā. Tur par jaunekļa garīgo audžutēvu kļuva mācītājs Jānis Beģis, kurš ierosināja Aigaram dievkalpojumos spēlēt ērģeles. Vienlaikus Grāvers sāka muzicēt dažādos ballīšu sastāvos, un, šo jauno iespēju savaldzināts, viņš pameta mūzikas studijas. Vidējā izglītība iegūta vidusskolā Valmierā, kur par jaunā mūziķa „augstskolu” kļuva vietējā restorāna Gauja ansamblis.

Sekoja klejojumu un mācekļa gadi. Aigars Grāvers iepazinās ar mūziķi Juri Riekstiņu, iesaistījās tā improvizētajā ansamblī Burtniekos, tad arī Iecavā izveidotajā formācijā Kompresors. Par ilglaicīgāku pieturvietu kļuva Valmieras slimnīcas ansamblis Vitamīns, kuru vadīja vēlākais jumpravietis Aigars Krēsla.

No Vitamīna pēc Aigara Ašmaņa uzaicinājuma 1984. gadā Aigars Grāvers pārcēlās uz Jumpravas kultūras nama ansambli. Tur viņš drīz vien kļuva par grupas muzikālo līderi, attīstīja kompozīcijas iemaņas un sāka nu jau pavisam droši dziedāt, pamazām nostājoties uz grupas Jumprava vadošā dziedātāja pjedestāla.

Latvijas popmūzikas ranga tabulā Jumprava pagājušā gadsimta 80./ 90. gadu mijā droši atradās uz 1. pakāpiena, tas notika, pateicoties Grāvera uzstādītajam virzienam uz moderno elektronisko mūziku, piesaistot kā dzejnieku Ritvaru Dižkaču. 1991. gadā Grāvera sacerētā Jumpravas dziesma Peldētājs ierindojās 1. vietā Mikrofona aptaujā, gadu vēlāk par populārāko kļuva Grāvera dziesma Klusumā.

Grupas Jumprava klusuma periodā, 90. gadu sākumā Aigars Grāvers aktīvi pievērsās skaņu režisora darbam un jaunu solistu meklējumiem. Tika izveidota grupa Otra puse (1992), tad divu duetu apvienība Bāze 7 (1993) un studijas projekts 7. Fāze.

90. gadu vidū Jumpravas darbība atjaunojās, taču Grāvers turpināja darboties arī solo, vispirms izdodot šī perioda ierakstus albumā Pret vēju pēc 90-tā (1998). Tapa Austrumu kultūrā, latviešu folklorā un pasaules mūzikā bāzēts projekts Rama Dance, kura divi albumi spilgti apliecināja Aigara Grāvera intelektuālos meklējumus.

Tapuši jauni Jumpravas ieraksti, regulāri mūziķis ir dzirdams koncertos, tiesa, ar daudz mazāku intensitāti nekā 80. gados. Daudz laika Grāvers pavada savā skaņu ierakstu studijā, veicot pasūtījuma darbus, tostarp veidodams aranžējumus arī Latvijas radio 2 producētiem koncertiem. 2009. gada rudenī kopā ar Jēkabpils zilo kori Aigars piedalījās TV3 šovā Koru kari 2.