Ir atvērta jauna lappuse kalendārā, ir 1. septembris - noslēgusies vasara, zīmīgi iesācies rudens, bet, ne tikai - šis datums, 1. septembris, ir Zinību diena, kas ik gadu no gada ir gaidīts un satraucošs mirklis visiem tiem, kam sākas skolas gaitas, un vissatraucošākais tas ir tiem bērniem, kuri dodas pirmajā klasē un skolas durvis ver pirmo reizi. Arī es kā tagad atceros mirkli, kad mamma pina bizītes, sēja matos baltas lentes, darināja baltu blūzi un melnus svārkus, sēja asteru pušķus, lai kopā ar mani dotos ieskandināt pirmo skolas zvanu.

Bet, ja palūkojamies Zinību dienas vēsturē, tad Zinību dienas jeb 1. septembra pirmsākumi meklējami Padomju Savienībā. 1984. gadā, balstoties uz PSRS Augstākās Padomes Prezidija “Deklarāciju par 1. septembri – Zinību dienu kā valsts svētkiem”, 1. septembris tika pasludināts par oficiāliem svētkiem - Zinību dienu.

Vairākās valsīs, kurās svin šo dienu, to mēdz atzīmēt dažādos datumos - mācību gada sākuma datumu atšķirības varētu būt izskaidrojamas ar to vēsturisko veidošanos, proti, skolu izveidošanās pirmsākumos skaidrs bija tas, ka bērniem uz skolu jādodas rudenī, bet konkrēts datums nebija noteikts, jo tas bija tieši atkarīgs no ražas laika beigām, kad visi lauku darbi ir pabeigti un var nodoties mācībām. Kā saprotams, dažādās pasaules teritorijās ražas laika beigas varēja iestāties atšķirīgā laikā, tāpēc arī mūsdienās mācību gada sākums dažādās pasaules teritorijās atšķiras.

Latvijā 1. septembrī ir vairākas svētku tradīcijas, viena no zināmākajām ir tā, ka pirmklasniekus svinību vietā svinīgi ieved vecāko klašu skolēni, kuriem konkrētais mācību gads ir pēdējais gads pirms eksāmenu kārtošanas un iestāšanās vidusskolā. Pēc pirmklasnieku ievešanas seko īpašs brīdis jeb “pirmais zvans”, kad pirmklasnieks iezvana savu pirmo mācību gadu, pirmo klases stundu. Mazajiem pirmklasniekiem tiek pasniegta arī pirmā ābece, kas simboliski atzīmē bezrūpīgās bērna dienu beigas un skolas gaitu sākumu, kas ar gadiem, arvien augstāk un augstāk vedīs zinību kalnā.

Šie ir nozīmīgi svētki skolēniem, studentiem, skolotājiem, pasniedzējiem, protams, skolēnu vecākiem.

Varētu teikt, ka šie svētki ir kas tāds, kas mūs atšķir no citu tautu kultūrām, līdz ar to tie ir uzskatāmi arī par neatņemamu Latvijas kultūras vēstures sastāvdaļu.

Lai arī bieži tas teikts, bieži dzirdēts, taču to var atkārtot vēl un vēl, un tā tas tik tiešām ir – skola ir mūsu otrās mājas. Skolotāji un skolēni ir kā mūsu ģimene. Tā ir vieta, kur varam sapņot un savus sapņus reiz piepildīt. Lai priecīgs, veiksmīgs un panākumiem bagāts jaunais mācību gads gan skolotājiem, skolēniem, gan arī viņu vecākiem!