Šodien ielūkosimies  Latvijas dzelzceļa vēstures lapaspusēs. 1861. gada 12. septembrī tika atklāta pirmā Latvijas dzelzceļa līnija no Rīgas līdz Daugavpilij - toreiz Dinaburgai. Šodien mēs atzīmējam pirmā dzelzceļa 156. gadadienu.

Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums un sociāli politisko iekārtu maiņa spilgti atspoguļojas arī mūsu valsts dzelzceļa attīstības vēsturē. Pirmie dzelzceļi Latvijā bija maģistrāļu posmi no austrumiem uz rietumiem ar ostām kā sliežu ceļu galamērķi.  Krievijas impērijā 19. gadsimta otrajā pusē Baltijas guberņas bija tranzīta tilts. Tāds bija  arī pirmais Latvijas teritorijā ekspluatētais sliežu ceļš Rītupe – Daugavpils, kas Baltijas guberņās bija Sanktpēterburgas – Varšavas maģistrāles posms, kuru izbūvēja  1860. gadā. Tas ir Latvijas dzelzceļa aizsākums, tomēr tas neietekmēja valsts saimnieciskās dzīves attīstību, jo bija orjentēts uz ārējiem mērķiem.

1861. gada 12. septembrī publiskai lietošanai nodeva pirmo dzelzceļu Latvijas teritorijā. Tas savienoja Rīgu ar Daugavpili (toreiz Dinaburgu) un  būvēts kā divu paralēlu 1524 mm platu sliežu ceļu dzelzceļa līnija ar 14 stacijām. Par pirmās Latvijas dzelzceļa līnijas galveno inženieri izvēlējās angli Džonu Hokšovu, inženieri, kurš savas profesionālās darbības laikā, konsultējis dzelzceļu, tuneļu un tiltu būvi daudzviet pasaulē. Hokšovs  Latvijā vadīja būvdarbus un uzraudzīja sliežu, lokomotīvju, vagonu  piegādes. Dzelzceļu uzbūvēja līdzās senajam tirdzniecības ceļam pa Daugavu, tas bija gan ērts, gan lēts ceļš uz Rīgas ostu. Tas, savukārt, veicināja lauksaimniecības produkcijas apriti un tirdzniecības centru izaugsmi. Rīgas - Daugavpils dzelzceļa līnija  bija aizsākums vietējā dzelzceļu tīkla izveidei. Līdz pat Pirmajam pasaules karam dzelzceļu būvniecība Latvijas teritorijā turpinājās strauji un vērienīgi atbilstoši Krievijas impērijas interesēm.

20. gadsimta sākumā Latvijas teritorijā jau bija dzelzceļu tīkls 1927 km garumā, kuru veidoja sešas galvenās tranzīta maģistrāles un atsevišķi šaursliežu pievedceļi.

21. gadsimta sākumā mēs simboliski atgriežamies Eiropas sastāvā ar Rail Baltica dzelzceļa transporta projektu, jo līdz 2. pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm  Eiropas standarta platuma  sliedes. Rail Baltica projektā Baltijas dzelzceļa infrastruktūra būs vienota ar Eiropas dzelzceļa telpu. Bet nemainīgi cauri gadsimtiem, kā toreiz, tā arī tagad mēs uz perona sagaidīsim, pavadīsim, priecāsimies un mazliet skumsim uzlūkojot dzelzceļa sliedes, kuras aizved tālumā.