Nacionālās atmodas rosinātājs Krišjānis Valdemārs pirms 160 gadiem rakstīja: "Liekas, mūsu Baltiju gaida priecīga, smaidoša nākotne. Jūrniecības satiksmei Baltijas piekrastē no paaudzes uz paaudzi vajag plesties milzīgos apmēros. Tamdēļ latviešu jūrnieciskās spējas ir kā apslēpta dārga manta, kas ilgi gaidījusi neaiztikta, bet tagad nu ceļama gaismā".

Šoreiz   ilgi nenācās gaidīt. Jau 1864. gada 23. novembrī, Krišjāņa Valdemāra rosināti, Vidzemes guberņas Ainažu kuģinieki izveidoja pirmo latviešu jūrskolu visā Krievijas impērijā. Naudu tai bija saziedojuši turīgākie Ainažu zemnieki.

Jūras puses ļaudis būvēja nelielus burukuģus, pārvadājot kravas galvenokārt uz Rīgu un Sanktpēterburgu. Lai dotos tālākos ūdeņos, nācās skoloties. Un te nu kopā ar Krišjāni Valdemāru savu artavu deva Ainažu kuģu īpašnieki Juris, Andrejs un Otto Veides, Gusts Lielmežs, Jānis Miķelsons un citi. Skolas mājvieta tika rasta Jura Veides saimes ēkā, un pirmais to vadīja zviedru skolotājs Kristians Dāls, šim darbam veltot 3 gadu desmitus.

Oficiālu jūrskolas statusu Ainažu jūrskola ieguvusi pirms 150 gadiem.Un tas bija kā atspēriens gan latviešu gan igauņu zemnieku dēliem,lai  dotos pasaulē.Ainažu jūrskolā mācības bija bez maksas, un tās notika latviešu valodā.Līdz 1919. gadam jūrskolā zinības bija apguvuši aptuveni 3000 audzēkņu, un vairāk nekā 1000 jauniešu ieguva  tālbraucēja kapteiņa vai stūrmaņa diplomus.

Tas sekmēja arī kuģu būvi Latvijā,un 19. gadsimta beigās jau bija radusies ap 550 burinieku liela flote, un aptuveni 50 kuģu tika uzbūvēti tieši Ainažos. Tie devās vai uz visām Eiropas ostām, kā arī regulāri piestāja arī Amerikas krastā.

Otrā pasaules kara laikā jūrskolas ēkas nodega, 1960. gadā ēku atjaunoja, un pēc 9 gadiem tajā atklāja Ainažu jūrskolas muzeju. Tas joprojām ir izcils latvju jūrniecības slavas un panākumu liecinieks, un, ienākot vecajā skolā, tagad muzejā, noliecama galva netik vien zemo durvju dēļ, bet arī godinot latviešu un igauņu jūrniekus.

Pirms 3 gadiem Ainažos notika krāšņas svinības, veltītas jūrskolas 150. dzimšanas dienai. Tai par godu Latvijas Banka izlaida pirmo Latvijas eiro kolekcijas monētu, veltītu jubilejai. Muzejā bija vērienīga izstāde "Mīlestība nekad nebeidzas jeb tā mīlēja vecie jūras vilki", neizpalika lāpu gājiens, lūgsna jūrai un uguns šovs, kā arī Ziemeļlivonijas festivāla laikā – lielkoncerts "Septiņas pēdas zem ķīļa", piedaloties Maestro Raimondam Paulam. Kā man savulaik minēja muzeja vadītāja Iveta Erdmane, tad Maestro  Ainažu jūrskolai veltītā dziesma ir kā himna, kas Ainažos skan gan sarīkojumos un ekskursiju laikā, arī ikdienā. Varena un nopietna dziesma, suminot jūru un jūrniekus, aizkustinoša, dvēseliska, kas liek atcerēties, izjust un pārdzīvot.