Kā esam un vai esam pārvarējuši krīzi? Ja mūsu valdība to sauc par veiksmes stāstu, tad reālā dzīve uzrāda citādu ainu. Pēdējie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati uzrāda, ka reālais individuālais patēriņš  uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis piektais zemākais Eiropas Savienībā. Tas ir apmēram 65% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, apsteidzot vien  Bulgārijas, Rumānijas , Horvātijas  un Ungārijas  rādītājus.

   Interesantu pētījumu „ Veiksmes stāsts – Latvijas iedzīvotāju versija” veikuši Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieki. Tas parāda, ka 78% iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā krīze vēl nav beigusies. Vairākums domā, ka krīze ir palielinājusi atšķirības starp cilvēkiem ienākumu un pārticības ziņā - bagātie kļuvuši bagātāki, nabadzīgie nabadzīgāki. Teorētiski varētu pieņemt, ka  krīzes pārvarēšana varētu rosināt lielāku savstarpēju palīdzību un atbalstu,  arī lielāku valsts un pašvaldību institūciju palīdzību, kas kopumā liecinātu par sociālās saliedētības palielināšanos krīzes laikā. Tomēr aptauja pierāda pretējo -  krīzes pārvarēšana ir vairāk sašķēlusi nekā vienojusi sabiedrību, katrs vairāk paļāvies uz sevi, nevis uz kolektīviem un valstiskiem krīzes problēmu risinājumiem.   Stradiņa Universitātes ekonomikas profesore Inna Dovladbekova situāciju komentē, norādot, ka aptauja pierāda, ka Iedzīvotāji negatīvi novērtējuši krīzes pārvarēšanas instrumentus, norādot, ka valdība nebija spējīga veikt savas funkcijas, īpaši sociālās aizsardzības jomā. Joprojām saglabājas problēmas darbaspēka tirgū, jo nodarbinātības politika nebija pietiekami efektīva.