Dīzelgeita – tā tiek dēvēta izmeklēšana, ko ierosināja uzņēmuma Volkswagwen skandāls, kas izvērsās pēc tam, kad , atklājās, ka uzņēmums krāpies ar izmešu rādītājiem. Autoražotājs bija izveidojis īpašu programmatūru, kas testēšanas brīdī izmainīja rādījumus, bet reālos apstākļos pārsniedza visas pieļaujamās normas. Patiesībā jau saknes šim skandālam slēpjas Eiropas politikā veicināt dīzeļa degvielas autodzinējus. Salīdzinājumā -  ASV, gan Japānā dīzeļdegvielas pasažieru automašīnu tirgus ir zem 1% no kopējā tirgus, savukārt Eiropā tā ir teju puse. Iemesls tam līdzšinējā Eiropas prioritāte vides politikā – maksimāli samazināt CO 2 izmešus. Transportā dīzelis, salīdzinājumā ar benzīnu,  uzrāda labus CO 2 rādītājus, bet daudz sliktāku  slāpekļa oksīdu izmešu līmenī . Bet cilvēku veselībai kaitīgākie ir tieši šie slāpekļa oksīdi. Tagad jau gandrīz gadu strādā Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komisija, kura sastāvā arī Krišjānis Kariņš, kurš stāstot par komisijas darbu, uzsver, ka tiks mainīts kontroles mehānisms, spēkratu pārbaudes veicot ne tikai laboratorijās, bet arī uz ceļa, reālajos braukšanas apstākļos. Krasas izmaiņas varētu izraisīt arī pašu autoražotāju piemērošanās tirgus nosacījumiem, attīstot jaunās tehnoloģijas, kā arī hibrīdauto un elektromobīļu ražošanu. EP gala balsojums saistībā ar Volkswagen lietu gaidāms nākamā gada sākumā.