Šodien apmeklējiet Maltu, ne jau salu Dienvieiropā, bet to, kas Latgalē, Rēzeknes novadā. „Tai kai iz dobys slīkšņa ir rudins ar boguoteigu garšū, kruosu i smaržu bukletu, tod sanesam tū vysu Borovajā.” Maltas KN vadītāja Elīna Prusaka šodien aicina izjust Maltas, senākās Borovajas - leģendāro tirgošanos ar garšu daudzveidību un kultūras bagātību. „Mes veidojam taidu sadraudzeigu pasuocīni, lai atguoduotu, kai tierguojēs myusu senči i mes pasatierguosim ar taidu muzikālū pīskaņu i kotrs ar sovu kulinārū garšu”. Īstenā latgaliešu tirgus burvība ir ne tikai pirkšanā un pārdošanā, bet arī tanī, ka var satikties, gūt baudījumu dvēselei un nodoties vēderpriekiem. „Čigonu ansambleits  Griškānu sacieš, ka myusim byus eista čyguonu zupa. Kurynuosim ugunskurus, vuoreisim zāļu tēju un kotrs kolektīvs cīnuos ar kaut kū un sisim pūdus, kai vacūs laikūs!”

Savukārt Kultūras zīmes „Latviskais mantojums” nesēja Kārsavas novadā maiznīca „Dzīles”  un saimniece Aina Barsukova saviem apmeklētājiem piedāvā izzināt suprātkas tradīcijas Latgalē „Suprātkys suocās, tod, kod zīmys laiks. Tys ari bie ogruok. Ite vakariešona nūteik plkst.11 kai jau myusdīnuos. Tod, kod zīmys laiks, kod visi dorbi padareiti, kod vari adeit, aust.” Aina Barsukova atklāj - rīt Dzīļu maiznīcā būs Dievaines dienas suprātkas „Dievaines ir veļu laiks, kod mes sasateikam ar veļim. I ja vēļ naizkriss snīgs, tod mes īsim laseisim kļuvu lopys i iz jūs cepsim maizeiti. Tūreiz mes runuosim par veļu laiku, kai mes sagaidam, ka juoaatstuoj iz golda maizeite i vēļ kaids cīnasts, ka veļi atīt i mīlojās pi myusu itamuos dīnuos. I vēļ vīnojamēs kū mes grybam dareit, esam capuš nu kuortainuos meiklys uobuļu rūzeitis, i cylvāks navar īsadūmuot ka saīt tik skaistys i lobys, syprātkys atkareigys vairuok nu tuo. Tys ar ka sasateik vairuoki cylvāki, pazarunoj, taida apmaiņa saīt – pīredzis dorba tykuma i daudz kuo cyta, ka sazateik vairuokys paaudzis juos kūpā labi sateik.”

Savukārt turpat netālu Kārsavas novada Mežvidos esošajā Bišu namiņā var ļauties bišu ārstnieciskajai terapijai, turpina biteniece Vaira Šaicāne “Tas ir mūsu brīnums, mūsu lolojums, tas ir mūsu bišu namiņš! Re, bite skrien, šeit viņas dzīvojās.” Bišu stropi te iebūvēti mājas sānos, savukārt ēkas iekšpusē stropi izveidoti par divām gultasvietām vai sēdvietām. “Vakarā, kad ienāk iekšā, tiešām jūties, kā starp bitēm, te viss san. Kā literatūrā raksta, tad tā vibrācija, ko bites dod, mēs nejūtam, bet mēs saņemam pat pusotru metru augstumā, te ir pāris centimetri. Un bitītes esot tādi kukainīši, kas spēj ļoti maigi sakārtot cilvēkam visu organismu, ja kaut kas nav kārtībā, tad ievibrē visu vietā.”