Kādreiz labi pazīstamā dziedātāja Ināra Rubīna, grupas Saime soliste, tagad māca dziedāšanu jaunajai paaudzei – viņa vada Cēsu mūzikas vidusskolas populārās un džeza mūzikas nodaļu un, piemēram, 16. februārī ielūdz uz savu audzēkņu un arī citu Latvijas mūzikas vidusskolas jauno vokālistu atklāto konkursu, kas notiks Cēsu koncertzālē, bet 22. janvārī Ināra svin savu 60. jubileju. Tad nu atskatīsimies uz dziedātājas, flautistes, pedagoģes un arī dziesmu vārdu autores gaitām, kas sākušās Smiltenē, un tolaik Ināras uzvārds bija Kalniņa.

Līdzīgi dažam labam ievērojamam ģitāristam arī Vjačeslavs Mitrohins savas gaitas sāka kā vijolnieks, tad izveidojās ne tikai par lielisku ģitāristu, bet arī dziesmu autoru, aranžētāju, producentu, un 27. janvārī šis daudzveidīgais mūziķis svin savu 65. jubileju. Ne tik sen, pirms nedaudz vairāk kā gada izdots Mitrohina soloalbums Latviešu blūzi, tātad droši vien jaunu disku uz jubileju nesagaidīsim. Arī īpašs koncerts nav pieteikts, un Mitrohins vispār šķietami dzīvo savā laika ritējumā, kur viss pakārtots viņa muzikālajiem projektiem.

Gribējās vismaz ar dažiem teikumiem un dziesmu pieminēt padomju laikos tik slaveno un daudz aprunāto aktieri, dzejnieku un dziesminieku Vladimiru Visocki viņa 80. jubilejā, kas svinama 25. janvārī. Labi atceros, kāds šoks valdīja, kad 1980. gada vasarā tika paziņots par viņa pēkšņo nāvi, un tovasar taču Maskavā notika Olimpiskās spēles, kuras nedrīkstēja aptumšot ar traģēdiju, par kādu Visocka nāve kļuva viņa talanta cienītājiem. Viņš paguva nofilmēties apmēram 30 kinolentēs, kurās arī nereti dziedāja,

Sniegogas nav vis kādas ar sniegu apvārtījušās ogas vai jauna kūkas recepte, bet gan dekoratīvs krūms ar baltām odziņām, kura stādīšana ļoti iecienīta bija pagājušā gadsimta 30. gadu Latvijā. Tagad sniegogu modi aizstājuši citi dekoratīvie krūmi, taču dzejoli par sniegogām uzrakstīja Alfrēds Krūklis. Nezinu gan, vai šī spraigā dzeja tapusi jau gatavai Edmunda Goldšteina melodijai, vai notika otrādi.