Savu 2020. gada rudens koncertprogrammu „Cilvēk, tu esi” ansamblis „Pērkons” pieteica kā veltījumu dzejniekam Mārim Čaklajam 80. jubilejā. Koncertos skan 1984. gadā triju autoru – Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna radītā rokoratorija „Kā jūra, kā zeme, kā debess”, kas sacerēta ar Čaklā 1981. gadā radītās poēmas dzeju, kā arī Jura Kulakova rokopera „Čigāns sapnī” ar Čaklā libretu.

Raidījumā „Nošu atslēga” studijā viesojās abi Juri – Kulakovs un Sējāns, kuri ciemos bija atnākuši ar rokoratorijas nesen kā izdoto skaņuplati. Savukārt rokoperas „Čigāns sapnī” galvenās vīrieša lomas atveidotājs, dziedošais aktieris Egils Melbārdis mūziķu stāstīto papildināja ar saviem iespaidiem par darbu pie sava tēla Jāņa – Cilvēka.

Kā skaidroja Juris Kulakovs, tad ierosinātājs rokooratorijas atjaunojumam bijis politiķis Imants Parādnieks, un šogad pirmoreiz publiski „Pērkons” 1984. gada lieldarbu atskaņoja Popes festivālā „Vārti”. Kopējās komponēšanas iniciators savulaik bija skaņradis Imants Kalniņš, pie kura „Pērkona” mūziķi vērsās pēc palīdzības, lai pārtrauktu ieilgušo klusēšanas aizliegumu.

„Labprātīgi klāt oratorijai mēs nebūtu ķērušies, jo tas būtu pārāk sarežģīti. Toreiz mēs ar Juri abi bijām nesen kā beiguši konservatoriju, un lielmeistars Imants mums bija milzīga autoritāte gan toreiz, gan arī tagad. Vērsāmies pie viņa pēc padoma, kā izķepuroties.”

„Viņš bija dāsns, dalījās ar tiem materiāliem, ko bija atradis un gribēja komponēt – „komponējam kopā, viņš teica, jo saprata, ja Kalniņa vārds būs apakšā, to nevarēs tik viegli aizliegt. Un veselu gadu spēlējām koncertus, kur pirmajā daļā bija „Kā jūra, kā zeme, kā debess” un otrajā daļā Imanta rokopera „Ei, jūs, tur”, pirmā rokopera Padomju Savienībā.”

1984. gadā Republikāniskajā pašdarbības estrādes ansambļu skatē Jura Kulakova vadītā mūziķu komanda tika pieteikta kā kolhoza „Padomju Latvija” vokāli instrumentālais ansamblis

„„Pērkons” vispār nekad nav oficiāli reģistrēts, nedz arī mūslaikos juridiski, ne šajos laikos. Mums klāt sēja pērkoņkrustu un nez ko. Toreiz uz mums kliedza Kultūras ministrijas ierēdnis, ka esam atļāvušies paši nosaukties sazin kā, arī ministrs uz mums bļāva. Tagad likteņa ironija, ka viens no „Pērkona” ir ministrs. Jā, laiki mainās.”

Par „Pērkona” mūziku bērnībā, jaunībā un arī tagad jūsmojis aktieris Egils Melbārdis, kuru studiju gados Kultūras akadēmijā vokālā pedagoģe Anita Garanča sākotnēji novērtēja kā neperspektīvu dziedātāju. Taču viņa pūles sekmējās, un rokoperā „Čigāns sapnī” Melbārdis jau 2002. gada uzvedumā Daugavpils teātrī apliecināja savu spilgto talantu. Toreiz pavadījumu atskaņoja rokgrupa „Elpa”, tagad uz skatuves Egils ir kopā ar „Pērkona” mūziķiem un dzied arī duetus ar Ievu Akurateri.

„Māra Čaklā librets kā dramaturģiskais materiāls man liekas ļoti sarežģīts, simbolisks. Mans tēls ir Jānis Cilvēks. Manā uztverē – Cilvēks. Jānis tāpēc, ka muzikāli un dramaturģiski darbība norisinās mūsu mīļajā Latvijā. Kas mani ļoti piesaista, ir tīras krāsas šajā materiālā. Mans varonis uz skatuves piedzimst no nekurienes un tad iet savu ceļu, kurā katrs viņu mēģina ievirzīt savā gultnē. Beigās mana tēla atziņa ir „laiks akmeņus savākt katram savā pļavā. Laiks savākt akmeņus arī citās pļavās.” Neatkarīgi no tā, kādā togā tērpies laiks, mums katram jātīra savs ceļš – pie šādas atziņas Māris Čaklais liek nonākt.”

Pavisam drīz arī svinama ansambļa „Pērkons” apaļā jubileja, jo, kā vēsta leģenda, tā pirmsākumi datējami ar 1980. gada decembri un pirmais publiskais koncerts notika 1981. gada sākumā Mākslas akadēmijas karnevālā. Precīzu koncerta datumu nav izdevies noskaidrot – varbūt tas zināms kādam no jums?!

Pirmajā programmā pirmā daļa bija klasiskā mūzika Jura Kulakova aranžējumos, otrā – dziesmiņas ar Māra Melgalva dzeju. Sākuši ar klasiku „Pērkona”, mūziķi kļuvuši par klasiķiem un sola, ka viņu 40. jubilejas koncerta programma būs pārsteigums.

„Bez „Gulbja” jau „Pērkons” neiztiks. Varbūt pacelsim to, ar ko sākām toreiz karnevālā, tātad – Jura Kulakova agrīnā daiļrade. Uz nākamo gadu pārcelta arī 2020. gada "Kulakova nakts"…”