„Neskaties tā”, „Optimistu dziesmiņa”, „Gadi iet” – tās ir tikai dažas no dziesmām, kuru autors ir Alnis Zaķis - vijolnieks, kurš apguva arī saksofona un klarnetes spēli; komponists, kurš vienlīdz labi sacerēja dziesmas un instrumentālu mūziku; aranžētājs, kuram nebija nepieciešamas klavieres, lai saklausītu skaņdarba harmonijas - Alnis Zaķis! Darbīgais mūziķis gandrīz desmit gadus strādāja Rīgas estrādes orķestrī, kur bija muzikālais vadītājs, tad 1968. gadā tika iecelts par Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestra galveno diriģentu. Šajā amatā aizvadīti 25 gadi, un līdz pat mūža nogalei Alnis Zaķis turpināja muzicēt – gan uz izpriecu kuģiem, gan soloprogrammās kopā ar pianisti Ludmilu Trifonovu.

Alnis Zaķis dzimis 1931. gada 19. janvārī. Savu pirmo vijoli par „dubultzvēru” iesauktais staltais mūziķis ieguva jau piecu gadu vecumā.

„Vecāki man jautāja, ko uzdāvināt Ziemassvētkos, un es atbildēju, ka vijoli, biju domājis tādu, kam kādus kloķus uzgriezt un kādam puikam iemaukt pa pauri, ne jau tādu, ko „zāģēt”. Mani nodeva mācīties pie operteātra vijolnieka Zariņa, dzīvojām Ausekļa ielā, mamma mani veda uz stundām. Es biju šausmīgi izklaidīgs, urbinu degunu. Skolotājs uztraucies, pīpēdams un skraidīdams pa istabu, pusstundu man kaut ko skaidro. Atgāzies krēslā prasa man: „Nu, Alni, tu kaut ko saprati, ko es tev teicu?!” Un es – pa logu skatījies, atsaucos – „Re, kur baloži!” Domāju, ka skolotāju trieka ķers.”

Ballītēs Zaķis sāka spēlēt, mācīdamies konservatorijā, vecāki par to nebija priecīgi, toties Alnim bija pilnas kabatas ar naudu. Pēc konservatorijas vijolnieks atteicās spēlēt orķestrī vai studēt aspirantūrā, bet izraudzījās doties pa populārā žanra takām. Kad tika izveidots Rīgas estrādes orķestris, viņš pievienojās jaunajam kolektīvam, kas savā repertuārā iekļāva daudz džeza mūzikas.

„Mēs spēlējām no Saules ielejas serenādi mūziku, pirmos gabalus faktiski rakstījām, kad Bils Kanovers no Amerikas raidīja, un viss tika uzrakstīts pēc dzirdēs. Kad atnācu uz radio, man otrajā dienā jau bija koncerts, darba bija daudz, kā fabrikā.”

Tieši Alnis Zaķis no Siguldas estrādes orķestra uz radio estrādes orķestri uzaicināja sitaminstrumentu mūziķi Māri Briežkalnu, kurš tolaik vēl tikai mācījās J. Mediņa mūzikas vidusskolā.

„Alnis Zaķis manā karjerā spēlēja ļoti lielu lomu. Pēc mēģinājuma Siguldā viņš pienāca man klāt un teica, ka jānāk uz radio orķestri. Tas bija 1974. gads, kad pirmoreiz ienācu Latvijas radio. Alnim bija superhumors, viņš bija ļoti omulīgs, liela auguma vīrs, viņam bija ātra, emocionāla runas maniere, bija man tāds kā krusttēvs.”

30 gadu garumā – vispirms Rīgas estrādes orķestrī, tad radio, ar Alni Zaķi kopā strādāja trombonists Juris Jaunalksnis.

„Tas bija 1964. gadā, kad iegāju Rīgas estrādes orķestrī. Pie diriģenta pults bija Raimonds Pauls, bet Zaķis bija muzikālais vadītājs, darīja visu melno darbu. Pauls atnāca pie gatava muzikālā iestudējuma, aranžēja, ar mūziķiem, solistiem strādāja Alnis, atbildēja par visu. Lielisks kā mūziķis, kā cilvēks – labsirdīgs, koleģiāls, izcils mūziķis, REO spēlēja klarneti, vadīja saksofonu grupu, uzstājās kā vijolnieks. Interesants fakts, ka radio orķestra mūziķi paši izvēlējās Zaķa kandidatūru galvenā diriģenta amatā pēc Ringolda Ores.”

Radio Zaķis nenogurstoši komponēja, aranžēja, no visa sava muzikālā devuma, kurā ir pussimts dziesmu, vairāk nekā 100 skaņdarbu un tūkstošiem aranžējumu viņš jo sevišķi izcēla dziesmu "Kad gulbji kliedz" (Margarita Vilcāne), kuras instrumentācija 1974. gadā cildināta Komponistu Savienībā. Pateicoties Zaķim, savus izcilos atskaņojumus radio studijā varēja veikt lieliskie dziedoņi Zigfrīds Račiņš, Andrejs Lihtenbergs, apburošās solistes Lolita Vambute un Margarita Vilcāne, dzīvesprieka iemiesojums Ojārs Grinbergs un daudzi citi, kurus viņš uzaicināja uz ierakstiem. Par savu veikumu nenogurdināmais Zaķis padomju gados saņēma prēmijas un Goda rakstus, izcilais mūziķis godināts ar Latvijas mūzikas ierakstu Balvu par mūža ieguldījumu un Triju zvaigžņu ordeni.