Latviešu populārajā mūzikā ir pavisam maz dziedātāju ar akadēmisko izglītību kompozīcijā. Silvija Silava ir viena no tādām, taču biežāk viņa sevi sauc par mūziķi – kopš bērnības apgūta klavierspēle, vēlāk ērģeles un ģitāra, kuras pavadībā 1988. gada Mežaparka Tautas manifestācijā Silvija nodziedāja dziesmu „Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”. Šāda nosaukuma kasete ar Silvijas Silavas pašas sacerētajām dziesmām izdota 20. gs. 80. gadu otrajā pusē, kad viņa ar koncertprogrammu apceļoja arī ASV un Kanādu. Toreiz bijis liels brīnums, cik daudz latviešu mīt tur, aiz okeāna. Taču Silvijas ceļojumu maršrutu bijis daudz vairāk – viņas balss skanējusi Austrālijā, lielā daļā Eiropas, pat Sīrijā, Jordānijā, Irākā, protams, kaimiņvalstīs, ieskaitot Krieviju.

Martā Silvija Silava nosvinējusi apaļu jubileju. Padomā bija liels koncerts kā apkopojums no tā, ko viņa darījusi, ieskaitot daudzos kolektīvus, ar kuriem veidojusies sadarbība.

„Man bija ansamblis „Bizīteri: , ar kuru darbojos vairākus gadus. Tā bija ļoti interesanta kompānija – brāļi Ziemeļi, Dzintars Tilaks, Guntis Bērziņš, vienkārši sanācām un kopā dziedājām tautasdziesmas. Mums piebiedrojās arī Ilga Reizniece, vēlāk Uģis Prauliņš, bija vēl daži epizodiski dalībnieki. Man folklora interesēja kā mūzika, mēģinājām ar vienkāršiem instrumentiem veidot savas apdares, piemēram, dziedājām tautasdziesmas, ko neviens cits tolaik nedarīja. Bizīteri bija ļoti populāri, esam dziedājuši arī Doma laukumā, prievītes ap galvu…”

Kā „Bizīteru” dalībnieci Silviju ievēroja Ogres kapelas „Ornaments” puiši. Beidzot augstskolu visiem bija nepieciešams norīkums uz darba vietu, Silava pati pieteicās strādāt „Ornamentā”, kur dziedāja septiņus gadus.

„Ansamblis „Ornaments” bija mana otrā oficiālā darba vieta. Biju vokāli instrumentālā ansambļa soliste. Pēc tam bijām kolhozā, arī kā ansamblis.”

Silvijas sadarbība ar „Ornamentu” iemūžināta vien dažos ieskaņojumos, piemēram, Raimonda Paula dziesmiņā „Pieci vilki kazu rāja”, koncertos viņai bija atvēlēta sava sadaļa, kurā dziedātas arī Silvijas pašas sacerētas dziesmas. 80. gados tapa dziesmu cikls ar Ērika Ādamsona dzeju, Silvijas dziesmas ieskaņotas kasetē „Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”. Tieši Silava bija pirmā, kas šo patriotisko dziesmu atskaņoja publiski – Rīgas Latviešu biedrības namā 1988. gadā. Viņa gan pati sevi sauc par mūziķi, nevis dziedātāju:

„Ja mani palūdz, es dziedu. Mācoties 9. klasē, ieraudzīju avīzē sludinājumu, ka Mazās Ģildes ansamblis meklē jaunus dalībniekus. Aizgāju, nospēlēju regtaimu, izturēju konkursu, bet dārziņskolas dalībnieki nedrīkstēja piedalīties estrādes ansambļos. Uz pirmo koncertu māmiņa bija pašuvusi jaunu skaistu blūzi, mikrofons rokā kratījās ne tikai no uztraukuma, bet arī no bailēm - vai tikai mani kāds neieraudzīs no skolas, publikas bija pilna zāle.

Pēc tam nokļuvu kādā Rīgas profesionāli tehniskās skolas ansamblī, kur mani uzaicināja par solisti. Piedalījāmies populārajā konkursā „Ko tu proti”, kur uzvarējām. Balvā bija brauciens uz Uļjanovsku, pa Ļeņina vietām. Pa ceļam visu laiku dziedājām, spēlējām ģitāras…”

90. gados Silviju vairākas mūzikas izdevniecības uzaicināja piedalīties šlāgermūzikas stila kasešu ierakstos, arī viņa pati sacerēja dažas dziesmas radniecīgas kantrī stilam. Par viņas duetu partneriem kļuva Ēriks Gruzniņš, Harijs Joniškāns, kā arī Hardijs Madzulis:

„Hardijs bija ģimenes draugs, rakstīja dziesmas, palūdza palīdzēt – uztaisīt dziesmām aranžējumu, piedziedāt. Ar pārējiem kungiem neesmu kopā koncertējusi, satikāmies tik, cik studijā.”

Savus muzikālos ideālus Silvija Silava īstenojusi vairāku gadu desmitu garumā, darbojoties bērnu mūzikā. Izdotas vairākas bērnu dziesmu kasetes, septiņus gadus turpinājās darbs pie „Vakariņa pasakām”, kopā ar Jāni Jarānu kā Miedziņu Silvija kā Saules kripatiņa uzstājusies gan bērnu, gan pieaugušo auditorijā. Latvijas radio krietnu laiku Silava strādāja kā Rūķu radio dziesmu aptaujas veidotāja un vadītāja. Vairāk nekā 15 gadu dziesminiece bija Rīgas Skolēnu pils teātra "Zīļuks" muzikālā vadītāja. Protams, iznācis dziedāt kopā arī ar pašas talantīgo un mūzikas dzīvē jau daudz sasniegušo meitu Sniedzi Prauliņu, sākot ar mūzikas un mākslas festivālu „Bildes” – tagad mamma un meita abas skolo mazuļus Yamaha mūzikas skolā.