Šis gads dziedātājam Andrim Daņiļenko nesis lielas izmaiņas, jo viņš beidzis kalpot Nacionālajam teātrim, kur kopš 2001. gada strādāja par vokālo pedagogu un piedalījās ne vienā vien Ziemassvētku koncertā.  Savu pedagoga talantu Andris atklāja pirms daudziem gadiem, pedagoģiskajā praksē, un to lika lietā skolā „Rīdze” un savā vokālajā studijā „Vivo”, kur rīkoja audzēkņu koncertus tieši Ziemassvētkos. Pagātnē palikuši arī Ziemassvētku koncerti, kad šis laiks dziedātājam saistījās ar darbu, nevis izrotātu eglīti. Daņiļenko bijis viens no čaklākajiem Ziemassvētku dziesmu dziedoņiem Latvijā, izdoti veseli 5 viņa Ziemassvētkiem veltīto ierakstu albumi. Raidījumā dziedonis pastāstīja ne tikai par šo darbu, bet arī studiju gadiem un bērnību, kas sniegs bija mirdzošs, tīrs un balts…

„Bērnībā par Ziemassvētkiem neko īpašu vispār nezināju, ņemot vērā mūsu dzimtas vēsturi Ziemassvētku svinēšana varēja beigties bēdīgi. Jaungadā gan bija svētku sajūta, pa Ziemassvētkiem – pilnīgs klusums.”

Rocība ģimenē nebija liela, taču reiz Andris dāvanā uz Jauno gadu no mammas un tēta saņēma mopēdu, un interesei par motoriem mantojis Andra dēls… Savukārt viņu mūzikā iedvesmoja māsa, kas dziedāja ansamblī.

„Moči man līdz šai dienai patīk. Bet toreiz dāvanām piegājām reāli, nekādas lielas lietas negaidījām – prieku sagādāja kāda silta zeķīte un cimdiņš, vecāsmammas un mammas adīts.  Kad biju maziņš, interesējos par okeāna dzīlēm un kosmosa tālumiem, 10. klasē rakstīju referātu par kosmosa tālēm. Aizrautība ar mūziku sākās 9. klasē, kad iemācījos spēlēt ģitāru un šī lieta tā aizrāva, ka nebija laika pat mācīties. Ugāles vidusskola no mūzikas bija tālu, tur bija sporta novirziens.”

Kultūras darbinieku tehnikumā dziedāšana Andrim bija obligāta, to mācīja Maiga grietēna. Interesēja arī estrādes ansambļu vadīšana, pūtēju orķestru instrumentācija. Tehnikumam  sekoja konservatorija,  pēc  kuras absolvēšanas  Daņiļenko gatavojās kļūt par Operetes teātra solistu, jau iestudēja pirmās lomas. Kādudienu ar režisores Irēnas Jasliņas starpniecību dziedātājs saņēma uzaicinājumu ierasties Latvijas radio uz noklausīšanos, kur iepazinās ar Raimondu Paulu. Pēc laika Daņiļenko piedāvāja piedalīties Ziemassvētku koncerta ierakstā. 1989. gadā tie kļuva par pirmajiem muzikālajiem Ziemassvētkiem radio un TV, ierakstos un koncertā piedalījās Andris Daņiļenko, Dainis Porgants un Latvijas radio bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”. Ar to solists vēlāk apceļojis ne tikai Latviju, bet arī ārzemes, bet toreiz dziedātās dziesmas pārskaņoja arī 2002. gadā, paša producētajā albumā „Ziemassvētkos”.

„Sirsnībai jābūt, kas man pietrūka, to toreiz devu ārā. Man bija divi lieli pārsteigumi – kādi ir Ziemassvētki un kā man to agrāk pietrūka. Kad izlasīju Jāņa Poruka un Jāņa Ziemeļnieka dzejoļus, domāju – ārprāts, kāds skaistums man gājis garām. Tas bija kā aktierspēlē, tik labi iztēlojos to mieru, skaistumu, kā mums visiem toreiz pietrūka. Ar lielu iedvesmu toreiz ierakstīju Ziemassvētku dziesmas.”

Pirmajiem ierakstiem sekoja 5 Ziemassvētku dziesmu albumi, sākot ar 1995. līdz 2012. gadam, kad ieskaņotas Gunāra Freidenfelda Ziemassvētku dziesmas diskā „Piparkūku pipari”.