Jau kopš 2000. gada Latvija, proti, tās nacionālā televīzija LTV piedalās Eirovīzijas dziesmu konkursā. Šonedēļ tas Roterdamā, Nīderlandē notiek jau 65. Reizi, un par mūsu valsts pārstāvi jau pērn kļuva dziedātāja Samanta Tīna. Šogad nacionālās atlases nebija, tika radīta jauna dziesma The Moon Is Rising, akcentējot stipras sievietes tēlu. Neilgi pirms Samantas Tīnas uzstāšanās konkursa 2. pusfinālā par viņas izredzēm, konkursa vēsturi Latvijā, tā aizkulisēm daudz pastāstīja Eirovīzijas krustmāte vai, pareizāk sakot, mamma Latvijā – režisore Dita Torstere, kā arī producents Juris Millers, kurš personiski apmeklējis 14 Eirovīzijas dziesmu konkursu finālus dažādās pasaules valstīs.

2000. gadā Latvija, debitējot Eirovīzijas dziesmu konkursā, ar Prāta Vētras dziesmu My Star ierindojās 3. vietā. Divus gadus vēlāk valstij uzvaru nesa Marija Naumova ar dziesmu I Wanna. Sekoja dueta „Fomins un Kleins” starts ar „Dziesmu par laimi”  latviešu valodā, 2005. gadā duets Valters un Kaža izcīnīja 5. vietu ar dziesmu The War Is Not Over. Pēc tam par Latvijas sūtņiem šajā „ tautu draudzības festivālā ar muzikālu ievirzi” kļuva apvienības „Bonaparti” , „Pirāti”, kā arī Intars Busulis, Aija Andrejeva, „Musiqq”, Anmary, „PER”, „Ārzemnieki”, Justs, „Triānas parks”, Aminata, nesot pašmāju klausītājiem gan lepnumu, gan sarūgtinājumu, kas sekoja balsojuma rezultātiem. Dziesmas lielākoties skanējušas angļu mēlē, arī citādi Eirovīzijas dziesmu konkursa nolikuma punkts ar ieteikumu par nacionālo elementu iekļaušanu priekšnesumā ir ticis ignorēts. Pirmajos trīs konkursa gados par to mūziķiem atgādināja režisore Dita Torstere, kas kļuva par Eirovīzijas tradīcijas radītāju:

„Tas bija 1998. gads, kad mani pie sevis uzaicināja toreizējas LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve un teica: „Dita, mums ir ļoti interesants projekts, Eirovīzijas dziesmu konkurss, uz kuru mūs aicina daudzus gadus, bet televīzija visu laiku pateicās un atteicās.” Latvija tomēr ir maza valsts, un Eirovīzija prasa ļoti daudz resursu. Igaunija ātrāk sāka piedalīties, jo viņu kaimiņi ir Somija, kuras televīzijas kanāli bija pieejami. Mēs nebijām tiesīgi raidīt šo šovu. 1999. gadā LTV pieņēma lēmumu piedalīties šovā, pavasarī sākām strādāt pie nacionālās atlases, lai 2000. gadā Stokholmā jau varētu startēt kā dalībnieki. Šis ir starptautisks pasākums, bija jāizstudē bieza grāmata, konkursa nolikums, sākot no lielajiem ģenerālajiem noteikumiem licencē un beidzot ar šriftiem titros.”  

Padomju gados par Eirovīzijas dziesmu konkursu Latvijā bija miglains priekšstats, vien divas tā dziesmas-uzvarētājas tika pārskaņotas latviski un skan šajā raidījumā: 1976. gada 1. vietas ieguvēja Brotherhood Of The Man izpildītā Save Your Kisses For Me – Andreja Lihtenberga priekšnesumā „Tavs skūpsts” un 1982. gada uzvarētāja, vācu dziedātājas Nikolas skandētā Ein Bisschen Frieden – „Uzsmaidi brīvei”, ko iedziedāja Latvijas radio sieviešu vokālais ansamblis.

2000. gada līdzdalība iepriekš maz pazīstamajā, slavenajā konkursā uzjundīja daudz emociju, Latvijā togad interese bija milzīga kā no skatītāju, tā mediju puses, un pirmoreiz mūziķi uzstājās bez lielā estrādes orķestra pavadījuma, kas deva iespēju sevi spoži parādīt „Prāta Vētrai”.  Atceras Dita Torstere:

„„Prāta vētra” Eirovīzijai bija absolūts šoks, jo Renārs ar savu šarmu pārņēma visus – žūriju, publiku, dalībniekus, organizētājus. Vīnam ejot visi teica, re, kur nāk Latvijas makaronu kājas, jo viņam bija baltas bikses un viņš tik fifīgi kustējās, ka lēca acīs visiem. Un "Prāta vētra" ļoti veiksmīgi izmantoja šo situāciju. Marija mazliet nokavēja.  Ja tu brauc uz Eirovīziju, tev jābūt absolūti gatavam. Jābūt diskiem, programmai, jābūt skaidram, kā veidosi PR kampaņu. Jābūt līdzekļiem, citādi iespēja tiek palaista garām. Mūsu mākslinieki dara visu paši, kā māk."

Pēc Jura Millera domām, laika posmā līdz 2019. gadam bija trīs mākslinieki, kuri spēja izmantot Eirovīzijas dotās iespējas:

„Prāta vētra” izmantoja pilnīgi visu. Otrs bija Intars Busulis, kurš palika priekšpēdējā vietā, bet viņa menedžments nesēdēja klubā pie ikru maizītēm, bet strādāja, kas atspoguļojās viņa karjerā. Un trešie bija duets Valters un Kaža, kuru veiksmes stāsts saistīts ar veiksmīgo dziesmu”.

Vai Samantai Tīnai ir ko piedāvāt Eiropai?  Dita Torstere uzskata, ka dziedātāja savas iespējas nepalaidīs garām un iegūs to, ko vēlas. Pēc Jura Millera domām, šis gads ir pilnīgi citādāks nekā iepriekšējie, uz vietas Roterdamā nav tik daudz mūzikas biznesa pārstāvju.

„Eirovīzijas pievienotā vērtība ir tūkstoši industrijas atslēgas cilvēku nav skatītāji, bet televīziju muzikālie redaktori, redakciju vadītāji, koncertmenedžeri, ierakstu kompāniju pārstāvji, kuri ir noderīgi. Samanta gadus astoņus cerēja nokļūt festivālā. Bet Latvijas Eirovīzijā bijušas vairākas fundamentālas kļūdas. Vispirms – nedot iespēju aizbraukt Donam ar dziesmu Loosing My Religion, jo viņam bija pilna „pakete”, albums, un viņu varētu prezentēt kā Latvijas Frediju Merkuriju. Un otra kļūda bija nedot iespēju finālā nokļūt Samantai Tīnai ar dziesmu I Need A Hero, tā bija dziesma, ar kuru viņai būtu bijušas labākas izredzes nekā ar pašreizējo.”

Producents Juris Millers konkursa priekšnesumos saskata līdzību ar mūsdienu cirka numuriem, bet varbūt pienāks laiks, kad konkurss atgriezīsies pie skaistām melodijām un lielo orķestri fonā solistiem.

„Jau daudzus gadus nebeidzu atkārtot, ka Latvijai beidzot jādefinē, ko tā grib no Eirovīzijas. Ja tas ir pasākums „ķeksīša pēc”, un tad varam sūtīt uz turieni kaut vai Kombuļu Inesi – būs tikpat jautri un bezjēdzīgi. Vai tas ir pasākums, caur kuru Latvijas vēlas uzrunāt Eiropas sabiedrību, piesaistot sev tūristus, veidojot valsts publicitāti, kā to darījuši citi?! Pēdējā iespēja ir dot iespēju attiecīgā brīža eksportspējīgākajam māksliniekam parādīt sevi starptautiskajā arēnā.”

Pēc Ditas Torsteres domām, liela problēma ir pašreizējais nacionālās atlases formāts, kurā zaļā gaisma iedegta tikai jauniešiem. Kāpēc tā? – skaidrojuma no LTV nav.

„Kad aizmirsa par to, ka Eirovīzijai ir savi noteikumi, ne tikai starptautiskie noteikumi, bet arī nacionālie, kad aizmirsa to biezo grāmatu pārlasīt, izveidoja konkursu „Supernova”. Daudzus gadus skatījos „Supernovu”, jauno talantu konkursu, un nevarēju saprast, kā šis pasākums saistīts ar lielo Eirovīziju – dziesmu konkursu. Ieva Kerēvica, protams, nestartēs „Supernovā”, tāpat kā Dons. Fantastiski mūziķi, kuri zem sava goda uzskata piedalīties jauno talantu konkursos.”

Režisore Dita Torstere uzskata, ka Samanta Tīna pratīs iegūt maksimumu no iespējām, kuras sniedza piedalīšanās Eirovīzijas dziesmu konkursā, taču būtu nepieciešams nopietns atbalsts no nacionālās televīzijas, varbūt pat valsts kopumā, lai Latvijas sabiedrība varētu lepoties ar savu startu un rezultātu visā pasaulē populārajā šovā.