Tas bija tālais 1962. gads, kad Elgas Igenbergas dziesmu "Labvakar" Laimas Andersones–Silāres priekšnesumā Latvijas radio raidīja ne tikai vakaros, bet arī rītos, ziemu un vasaru, ļoti populāras bija arī citas šīs enerģiskās un romantiskās dziesminieces dziesmas "Rīgas bulvāri", "Varbūt", "Sniegpulkstenītis", "Maija ziedi", "Tu un es", "Cauri pilsētai", "Vasara sauc" , kuras valdzināja ar jaukajām melodijām, dzīvesprieku un, protams, lieliskajām solistu balsīm. Elgas Igenbergas dziesmas savulaik dziedāja Valentīna Butāne, Edgars Zveja, Arnolds Liniņš, slavenais Jānis Zābers, tad 70. gados - Andrejs Lihtenbergs un Pauls Butkēvičs, vēlāk tās pārceļoja uz Latvijas vokālo ansambļu repertuāru, un daļu no tām Elgas Igenbergas 100. jubilejai veltītajā koncertā "Tu un es" 14. februārī atdzīvinās orķestris "Rīga". Koncertā skanēs arī Ringolda Ores mūzika - viņam 13. janvārī 90. jubileja.

Elga Igenberga  dzimusi Jelgavā 1921. gada 10. februārī, un jelgavnieki novembrī rīkos savas novadnieces atcerei veltītu lielu pasākumu. Pagaidām pēc Jelgavas kultūras centra iniciatīvas tapusi Igenbergas dziesmas "Tu un es" jauna versija Normunda Rutuļa un Aijas Vītoliņas priekšnesumā. 20. gs. 60. gados šo dziesmu skandēja aktieris un režisors Arnolds Liniņš, kurš bija pirmais dziesmas "Cauri pilsētai" dziedātājs ierakstā un Igenbergas autorkoncertos. 14. februārī dziesmu kopā ar orķestri "Rīga" izpildīs koncerta vadītājs, aktieris Gundars Āboliņš, kura mamma, aktrise Vera Singajevska bija komponistes un pianistes Igenbergas draudzene:

"Viņas bija pazīstamas kopš Jelgavas teātra laikiem, nu gluži kā māsas, kā cimds ar roku, un šīs dziesmiņas mani pavadīja visu mūžu. Arī mēģinājumi šad tad notika mūsu mājās. Elgas tante vienmēr nāca ar torti Družba. Mēģinājumiem sekoja neskaitāmi koncerti gan ar bērnības svētkiem, gan vēlāk ar programmu "Ziņģu lustes".

Par godu dēla Gundara piedzimšanai Vera Singajevska arī izdomāja rīkot pirmos bērnības svētkus, padomju laiku "kristības", muzikāli teatrālus sarīkojumus, kuros bērniem tika ieceltas kūmas un skanēja daudz viņiem un vecākiem veltītu skanisku apsveikumu. Par dziesmām un klavierpavadījumu, kā likums, gādāja Elga Igenberga, kurai bija plašs muzikālo paziņu loks, savukārt Singajevskai netrūka pazīstamu aktieru, sākot ar pašas vīru Tālivaldi Āboliņu, svētkos iesaistījās arī Gundars Āboliņš.

"Draugu loks Elgai bija plašs, tam pamatā droši vien bija draudzība ar operdziedātāju Jāni Zāberu, kurš ieskaņoja un koncertos dziedāja viņas dziesmas. Viņa dziedātā Igenbergas dziesma Mātei ir pasasules mūzikas kontekstā nepārspēts ieraksts. Dziedāja opermūzikas zieds - Vera Davidone, Laima Andersone-Silāre, Pēteris Grāvelis, Miķelis Fišers."

Orķestra "Rīga" diriģents Valdis Butāns arī kopš bērnības pazīstams ar Igenbergas mūziku, dziesmas par veco ratiņstūmēju un riču-raču, pēc viņa domām, zina visi, taču radniecība ar pirmo Elgas dziesmu izpildītāju Valentīnu Butāni diriģents pagaidām nav noskaidrojis.

"Esmu 30. - 60. gadu svinga laika ēras mūzikas fans, ir loģiski, ka ceļam gaismā savus meistarus, jo viņi sekoja līdzi sava laika pasaules stila aktualitātēm šajā žanrā. Orķestrim jau ir bijušas programmas ar Igenbergas mūziku, kas ir pozitīvā ziņā ļoti lipīga. Tajā rodama tā pati esence, kas visos tā laika skaņdarbos - optimisms, lielais dzīvesprieks."

No iepriekšējo gadu vēsturiskajām liecībām raidījumā skan muzikologa, profesora Oļģerta Grāvīša atmiņas par savu laikabiedri, profesora Valerija Zosta klavieru klases "spīdekli", kas žilbinājusi ar improvizācijām studentu "vakarēšanās" Zosta dzīvoklī.

"Elga metās pie klavierēm, man bija tas gods 1948. gadā dzirdēt, kā viņa improvizē par populāru šlāgeru tēmām. Atklājās, ka, šo to rakstīdama, viņa nonākusi radiofonā, kur katru rītu ar Kārli Liepiņu taisīja ļoti skaistus rīta vingrojumus un atzinās, ka tas nemaz nav tik viegli - katru rītu pussešos jau būt radio un nesagatavotai radīt mūziku."

1970. gadā Igenbergu par viņas daiļradi iztaujāja toreizējais Latvijas radio mūzikas redaktors Aldis Ermanbriks. Fragments no šīs intervijas skan raidījumā:

"Ja man kādreiz jautā , kā es rakstu, gandrīz būtu jāsaka, ka es rakstu ceļā. Man ir grūti kaut ko iecerēt mājās, telpā. Ļoti patīk būt ārpus mājas, dabā, tur izdomāt melodiju līdz galam. Tad atgriežos mājās un pie klavierēm to izstrādāju.

Es personiski nemīlu sentimentalitāti, jo man ir tāds... cīnītājas raksturs. Darba diena man ir ļoti spraiga."

80. jubilejas gadā Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā savulaik visā Latvijā un arī aiz robežām cildinātā skaņrade tika godināta par savu ieguldījumu mūsu mūzikā, saņemot balvu ar simbolisku nosaukumu Vecais zaldāts. Komponēt Igenberga turpināja līdz savai pēdējai stundiņai, kas sita 2003. gada 28. novembrī.